| Apziņas plūsma. |
May. 12th, 2006|12:55 pm |
|
Cilvēks - radības kronis un dabas galva, paslēpies no savas karaļvalsts aiz pašražota māju meža, piepildījis to ar vaboļu imitācijām - mašīnām, vientuļi klīst apkārt pa savu sintētisko karaļvalsti, baidoties pārkāpt tai robežai, ko sauc par pilsētas, bet būtība - neizsakāmo baiļu dabas priekšā, robežai. Arī meitenes, starp dabu un civilizāciju palikušas esot, no dabas ņem tikai simbolu - puķainu kleitiņu, ar kuru apsegt vienu no savas esības pamatojumiem un lielākajiem dzinuļiem. |
|