Gnostic`s Song - [entries|archive|friends|userinfo]
Thief

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 17th, 2006|01:59 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Cik neveikli, paradoksāli skumīgi un viegli aizvainojoši šķirties no cilvēkiem. Klusi pasmaidīt, pacelt cepuri un, noskūpstot uz atvadām roku, pagriezties un vieglu soli doties prom, atverot muguru pēdējam skatienam.
Līnijas mainās, līdzi paķerot cilvēkus, kas kādreiz ir bijuši patīkami tuvi un uzbudinoši gaidīti. Es nokāpju no lielajām emociju maģistrālēm, atgriežos uz iekšējo pārdzīvojumu meža taciņām, par kurām pa šo laiku jau biju nedaudz piemirsis. Šeit ir kluss. Mānīgajā iekšējā meža mierā ir vēlme padoties vienaldzīguma maigi iekļaujošajam aicinājumam, uz mirkli cenšoties aizmirst par mazajiem neērtajiem atbildības pauguriņiem, nepadarīto darbu trūdošajām lapām un viltīgajiem dzīves neparedzamo situāciju čiekuriem, kuri mēdz kā kamikadzes krist no likteņa egles, izdvešot 'banzai', kas vairāk šķiet atvadu čuksts esam, nevis varoņa pēdējais pārdrošais uzsauciens.
Vēl viens solis sevis biezoknī.
LinkAtveries duncītim

Comments:
From:[info]kotori
Date:February 17th, 2006 - 09:22 am
(Link)
Nja tikai neviens Tev neļaus ne no kā atvadīties- paņemsim aiz čupra un piesiesim pie elektrības staba , tad Tu noskatīsies kā tas cilvēks aiziet un viegla saulespuķu smarža liks Tev skumjās zaudēt galvu.
[User Picture]
From:[info]thief
Date:February 28th, 2006 - 10:14 pm
(Link)
Laiku pa laikam pārlasu šo ierakstu. Šajos vārdos ir tik daudz apņēmības un spēcīgas tēlainības, ka tas man liek cieņā noliekt savu galvu.
[User Picture]
From:[info]thief
Date:February 28th, 2006 - 10:21 pm
(Link)
p.s. runa ir par tavu atbildi.