Gnostic`s Song -

Gnostic`s Song -

Thief

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

	[Dec. 15th, 2006\|10:55 pm]
Pēdējā laikā bieži domāju par nāvi. Atzīšos, ka tas neiztiek bez savas devas emocionālās eksaltācijas, ar vieglu asariņas nojausmu, kas slēpjas acs kaktiņā, taču šīs pārdomas ir ne tik saistītas ar emocionālo masturbāciju, cik ar refleksiju par dzīves pārejošo raksturu. Nesen gadījās veiksmīgi aizrīties. Kā lasītājs var nojaust, šis negadījums nebija letāls, jo vai savādāk kāds spētu padalīties šādā pieredzē? Un ne jau pats fakts šeit ir ievērības cienīgs. Sanāca tā, ka es pāris mirkļus stāvēju domājot nevis par to, kā izkļūt no šīs visnotaļ neērtās situācijas, bet gan izmantoju iespēju paskatīties uz savu dzīvi no malas. Un tas, ko es atklāju, aizdomīgā kārtā atspoguļoja to, par ko esmu domājis ilgas stundas. Protams, ka lasītāja prāts jau ir apjautis šo loģisko nekonsekvenci, kad es atklāju to, uz ko esmu ilgstoši fokusējies. Iespējams, ka mani empīriskie secinājumi ir tikai manas teorētiskās bagāžās inspirēti. Taču atmetīsim metodoloģikas pārdomas un uzdosim jautājumu pēc tā būtības - un tālāk? Šajos dažos mirkļos es uzdevu sev jautājumu "nu un? kas tālāk?". Un man nebija ko sev atbildēt. No vienas puses bija šī dzīvnieciskā (un tāpēc tik vitālā) vēlme glābt savu dzīvību, no otras puses - savā ziņā apburoši skaidra situācija izpratne, ka gadījumā, ja es kļūdīšos glābšanas stratēģijas izvēlē, šis būs pēdējais vakars manā dzīvē. Pat neskatoties uz to, ka tas bija parasts darba dienas vakars. Pieļauju, ka tagad es biezā slāni atkārtošu gadu tūkstošiem uzkrāto pieredzi, kas "aplaimoja" ne vienu vien paaudzi, taču doma, ko es jau pamanījos šī prātojuma sākumā prezentēt, bija par to, ka nekas no tā, ko es daru nerada manī vēlmi palikt un turpināt būt. Lūdzu nepārprast, šis teksts nav izmisīgs palīgā sauciens draudot ar pašnāvību, kā viens otrs psiholoģijas amatieris varētu iedomāties. Šis ir konceptuāls jautājums, kas sākas un beidzas ar vārdiem "nu un?" (aicinu pievērst uzmanību, ka šis ir gandrīz ideāls jautājums, jo ir vienādi lasāms no abām pusēm!). Un man nav ko atbildēt. Patiešām - nu un?
Link	Atveries duncītim

Comments:

From:	bagdarama
Date:	December 15th, 2006 - 11:28 pm

(Link)

Hmm.Lieliski apzinoties, ka esi apjautis jēgas meklējumu bezjēdzīgumu, atļaušos uzdot pretjautājumu- un tālāk? Jo nav jau runa par jēgu, runa ir par sapratni, par apjausmu. Par būšanu. Un kur esi tu?

(Reply to this) (Thread)

From:	thief
Date:	December 15th, 2006 - 11:45 pm

(Link)

bet var būt, ka siena nav siena?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	bagdarama
Date:	December 16th, 2006 - 12:37 am

(Link)

..nav siena, ir siena.ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	thief
Date:	December 16th, 2006 - 02:40 pm

(Link)

http://klab.lv/users/blackheroin/61742.html

(Reply to this) (Parent)

From:	pierro
Date:	December 18th, 2006 - 09:57 pm

(Link)

Nekad cilvēks nebūs spējīgs atbildēt uz jautājumu "nu un?", jo neviens cilvēks nevar par to domāt bez emocijām. Mana doma - sairsim un sapūsim. Bet tā jau arī ir tikai sevis mierināšana.

Faktiski, ir jānodarbojas ar svarīgāku jautājumu. "Ko nu?" Nav tik perfekts gan, tiesa.

(Reply to this) (Thread)

From:	thief
Date:	December 18th, 2006 - 10:19 pm

(Link)

var domāt arī bez emocijām. tikai vajag aprast ar domu, ka viss ir pārejošs. pēc tam būs savādāk. es tā nojaušu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	pierro
Date:	December 19th, 2006 - 01:01 pm

(Link)

Tu tā nojaut. Nē nu protams, savādāk jau būs. Arī rīt būs savādāk.

Nav svarīgi, ko tu nojaut. Es tik pat labi varu nojaust ko citu.
Nav svarīgi, kāda ir tava apjausma un apgaismība. Man būs cita.
Ja mēs tām pieķersimies, tad radīsies tikai strīdi.

Es neesmu tāds muļķis, lai teiktu, ka ir pēcnāves dzīve. Bet neesmu arī tik liels muļķis, lai apgalvotu, ka tādas nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	thief
Date:	December 19th, 2006 - 02:05 pm

(Link)

Bet tāpēc es esmu es, ka es nojaušu to, ko nojaušu es un citu cilvēku nojausmas ir kā viens no iespējamo nojausmu variantiem.
Taču ja iziet no loģikas, ka nojautai nav nozīmes, tiek nojauktas pēdējās robežas ceļā uz neko. Iespējams, ka tā ir interesanta doma, taču vai tā nav tikai kārtējā nojauta?

Es nezinu, vai esmu muļķis. Bet nojaušu, ka man vēl būs iespēja par to pārliecināties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	pierro
Date:	December 19th, 2006 - 02:44 pm

(Link)

Ar loģiku šo atbildi atrast ir neiespējami, jo nav neviens neapgāžams fakts vai arguments.

Kamdēļ tev tērēt laiku, meklējot atbildi, kas tāpat būs nepatiesa un nepārbaudāma? Es varētu meditēt visu dzīvi, lai beigās uzzinātu, ka pēc šī visa nekā nav, un esmu iztērējis savu dzīvi to meklējot.

Mēs visi būsim muļķi kāda acīs. "Muļķis pa dzīvi" tu nevari būt, kamēr nezini atbildi uz jautājumu, kā īsti ir jādzīvo.

"Muļķi ir tie, kas to vien dara, kā sekli priecājas, un nekad neaizdomājas par dzīves patiesajām vērtībām."
"Muļķi ir tie, kas to vien dara, kā meklē dzīves patiesās vērtības, tādejādi to izniekojot, nevis dzīvojot. Dzīve nav jāmeklē, ja tu to esi jau ieguvis."

Nebūt par muļķi nav īsti iespējams.

(Reply to this) (Parent)