| |
[Feb. 13th, 2006|10:17 am] |
Ilūziju nav. Ticībai nav nozīmes. Sāpes ir bērnišķīga spēle un bailes ir matēts stikls.
Es redzēju cilvēkus, dīvainas radības, kuru nav. Apziņas apakšējos stāvos klīstošus tēlus, kas, sava neizprotamā ceļa aizrauti, nāk ciemos un klusē. Man šķiet, ka tie nemirkšķina acis.
Esmu uzsēdies uz nepareizas līnijas. Es redzu mēģinājumus ievilināt ceļā, kuru kādreiz esmu gājis un kura bezcerības punkta tukšumu esmu jau redzējis. Tumšās apziņas jūra un bezjūtīgs klusums. Pelēka pilsēta.
Jūtu, ka pats esmu sācis izplatīt šo sēklu - kā sporu sēne, pie kuras pieskaroties tu nemanāmi tiec inficēts ar mazu melnumu. Pārāk daudz pierādījumu apkārt, tas nāk atpakaļ.
Es nespēju mainīties, transformācija ir neiespējama, ja blakām nav augsta sprieguma ģenerātora. Katrs pateikts vārds ir neapzināti meli, tāpat kā jebkura doma par sevi. Flirts ar šizofrēniju sāk pārvērsties par slimīgu spēli ar sevi, vēlmi pierādīt, ka neesmu tas, ka patiesībā esmu. Un kultivētais 'sevis' tēls, kas sabrūk no mazākā spiediena, izlaižot ārā haosu, kas no malas šķiet aizrautība, iekšējā bagātība esam. |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2006|12:51 pm] |
Mazāk nekā 100 gadi bija nepieciešami, lai padarītu Jēzu pa bērnišķīgu pasaku varoni, Buddu - par eksotisku stila piesitienu un Muhammedu - par aprobežotu un ļaunu cilvēku fanātisku vadoni.
Kas mums ir palicis? Kādi garīgie ceļi tiek piedāvāti šodien? Neveiksmīgā sīktirgoņa Džozefa Smita Mormoņi? Indijas biznesmeņa Prabhupadas Krišnaīti? Melīgā it_kā_zinātniskā Habbarda Scientologi? Cirka burvju mākslinieka La Veja Sātanisti? Varas apmātā Rassela Jehovas Liecinieki? Triecienšauteņu M-16 rūpnīcas īpašnieka Mūna Munīti?
Vai varbūt ir vēlēšanās pēc kaut kā eksotiskāka? Šamanisms? Nav problēmu - jums kādu? 'Autentisko' Sibīrijas? Vai varbūt peijotiski_eksotisko Dona Huana mācību? Austrālijas aborigēni? Vai varbūt vēlaties nedaudz Teosofijas - šīs mācības teorētisko pamatnostādņu pietiks, lai jebkuram intelektuālim smadzenes piepildītu ar pussagremotu mācību virspusējas kompilācijas sīrupu līdz pakāpei, kad tas sāks izdvest pseidozinātniskas atraugas.
Vai varbūt Maģija? Baltā / Melnā - nav īpašas nozīmes. Krāsu pārejas mēdz būt nemanāmas. Viss ir viens, duālisms ir teorētiski apgāžama koncepcija, svarīga ir tikai enerģija. Un galvenais - tās daudzums.
Nav vēlēšanās rakties cauri daudzveidīgajām reliģiski_maģiski_mistiski piesātinātajām tradīcijām? Lūdzu - zinātniskais ateisms. Paķert Nīči kā Dieva nāves atskaites puntu un apvienot ar viegli domīgu skatienu - ideāla kombinācija gudra cilvēka iespaida radīšanai.
Cik burvīgi sekot 'lielajiem skolotājiem' ego jūrā - maldīties pa apziņas mijkrēšļa zonu un ar putām uz lūpām klaigāt patiesības, Maras meitu vīziju aizmiglotajām acīm nemanot, ka nevis Dievs tiek pielūgts, bet gan dibens. Tikai parādiet man kaut vienu cilvēku, kuram šie ceļi ir devuši kaut ko vairāk, kā ļaunu skatienu un mainīga smaguma neirozi. Līdz tam laikam es esmu tikai novērotājs. |
|
|