theshortone

Kādu laiku mani vajā šī nepilnības sajūta, taču man tā arī nav izdevies saprast, kas tieši ir par iemeslu šai sajūtai. Varbūt labāk arī nemaz nedomāt par to? Bet nē, tomēr liekas, ka, ja es to neizdomāšu, šī sajūta mani vajās vēl ilgu laiku. Šobrīd ir vienkārši tā, ka es, ar bezpersonisku sejas izteiksmi sēžu pie pc, klausos visdepresīvāko mūziku, kādu vien varu iedomāties un jūtos tā, it kā kaut kas pietrūkst. Cenšos saprast, kas tas ir. Bet neveiksmīgi.. Šeit arī laikam apstāsies mana doma. Skumji.

Current Mood: anxious

Uh, kādu laiciņu jau neesmu šeit neko rakstījusi. Daudz kas īstenībā arī pa šo laiku ir noticis.

Kamēr vēl nav atsākušies treniņi, tikmēr esmu vairāk pievērsusies lirikas rakstīšanai. Cenšos būt radoša. Nemāku teikt, vai man ir sanācis kaut kas patiešām labs. Es jau tikai savas jūtas izlieku uz papīra. It kā jau pie sevis domāju:"Shīt, that's some good stuff", bet vai tā tas ir? :D
Anyway, vēl apsveru domu tā kārtīgi apgūt ģitārspēli. Tikai ceru, ka Rū 7dien nepaņems līdzi ģitāru uz kojām. Ja atstās to man, tad noteikti kaut ko jau sākšu darīt. Esmu apņēmusies kļūt radošāka un pamēģināt kaut ko jaunu. :)

Nesen vēl satiku Vitu (māsīcu), kuru nebiju redzējusi kopš vasaras sākuma. Bija ļoti forši ar viņu parunāt. Tajā dienā ar klasi devāmies ekskursijā ar Piena Paku un Arni. Man likās, ka tas viss slikti beigsies, bet īstenībā nebija tik traki. Tikai izskatījās, ka viņam gandrīz vai visu laiku acis ir ciet, un ik pa laikam Arņa galva tā kā liecās lēnām uz leju. So, yeah, I was scared. :D Bet tas vēl nav viss. Kad bijām nonākuši Valmierā, stājāmies pie Valletas (autobus tika šausmīgi noparkots). Ak jā, un riepa arī bija pušu. Ja nebūtu klases zēnu, kas nomainīja to riepu, tad mēs paliktu pa nakti Valmierā. :D Man jau īstenībā pret to nebūtu iebildumu, jo Vita ar Ģirtu dzīvo tur.

Bet skolā ir viss pa vecam - daudz jāmācās. Drīz jau jāsāk rakstīt ZPD. Jāgatavo biznesa plāns. Vēl šis tas ir jāizdara. Nu nekas, gan jau kaut kā tikšu ar to visu galā. Nekas cits jau neatliek. :D

Current Mood: optimistic
Current Music: The Pretty Reckless - Miss Nothing

Drīz jau tās būs pagājušas. Skola mani jau ir paspējusi totāli nogurdināt. Tik daudz darbu, tik maz laika. Pareizi vien ir, ka daudzi saka, ka 11. klase ir grūtākā.
Pēc pirmajiem sportiņiem kājas sāp. Jūtos tik vārga. Nespēju vien sagaidīt, kad beidzot atsāksies basketbola treniņi. Tad vismaz atkal būšu formā. Haha.
Tas arī viss.

Current Mood: tired
Current Music: None

Dzīve iet uz leju. Pēdējās dažas dienas esmu nelietojams cilvēks. Ir tikai viena persona, kas to spēj mainīt, taču izskatās, ka šī persona neko nedarīs lietas labā. Es sevi jau izslēdzu no to personu saraksta, kas spēj kko izdarīt, jo man nedod iespēju. Bet tas ir pamatoti. Kaut kādīgi es visu laiku pieviļu visus, nemitīgi kādā izraisu dusmas. Bet nu, lielākoties sev mīļākajā cilvēkā.. Pašai sev negribot, es viņu jau kārtējo reizi pievīlu. Un vēl jo projām es nespēju izdabūt laukā no galvas viņa teikto:"Turpini šādā garā un man kkad apniks, un tad es Tevi pametīšu". Nemelošu, it hurt so badly. Tagad es droši varu teikt, ka ienīstu sevi. Ienīstu savu dzīvi. Ienīstu visas savas stulbās izdarības.

Tikko atcerējos to brīdi, kad abi skatījāmies viens otram acīs, pieres salikuši kopā, un abi divi smaidījām.. Atceros, kā vienmēr spēju likt viņam smaidīt. Viņš bija vienīgais, kas smējās par maniem debīlajiem jokiem. Kad biju bēdīga, jau asaras sariesās acīs, viņš mani mierināja. Teica, lai paskatos uz viņu, nomierinos. Teica, ka mīl mani. Sauca par mīļo un samīļoja. Tas bija viss, kas man bija vajadzīgs. Un vēl jo projām ir. Ah, tik daudz skaistu brīžu.. God, I miss them so much.

Es zinu, ka nevienu labāku par viņu neatradīšu. Šis cilvēks man nozīmē visu. Es viņu mīlu.

Current Mood: crushed
Current Music: He Is We - I Wouldn't Mind

Jau divas dienas gaidu, kad beidzot viss uzlabosies starp mums. Bet nekā! :/ Es cenšos kko uzlabot, bet man tas vienkārši nesanāk. Šis cilvēks ir vīlies manī. I'm a disappointment to everyone. Man jau liekas, ka tagad varu pat necerēt uz to, ka mēs 5dien tiksimies. Varbūt vienkārši nav lemts? Nu nē, šī doma man ir jāizmet no galvas. Kā cilvēks vispār var nesaprast to, ka otram ļoti sāp? Ah, labāk mainīšu tematu.

Rīt jau jābūt darbā. Nezinu, vai vispār spēšu pus7 piecelties. Rūta jau pasmējās par to, ka man būs jāvelkā tā stulbā veste. Kā tas vīrietis darba instruktāžas laikā vairākas reizes atkārtoja:"Jūs visi atšķirstieties no citiem! Būsiet skaisti!" Yeah, right. Bet nu, būs vismaz jāstrādā tikai četras stundas. No astoņiem līdz divpadsmitiem. Tikai man ir nelaba aizdoma, ka man vajadzēs strādāt Krustpils "labākajā" rajončikā.

Ar Rū izdomājām aizbraukt pie Omes uz laukiem. Ome bija ļoti priecīga, jo tā jau reti tagad tiekamies. Žēl jau bija braukt prom, jo man īstenībā nedaudz pietrūkst tā dzīve, kas man bija, nu jau pirms 3 gadiem. Taču pagātni neizmainīt. Kā saka - kas notiek, notiek uz labu. Ticēšu tam. Nekas cits neatliek.
Šodien pat nedaudz vēl tur pastrādāju. Nopļāvu zāli. Bet tas bija nedaudz par sarežģītu priekš manis, jo tas zālespļāvējs pats kustējās uz priekšu. Vēl pie tam diez gan ātri. Pagāja jau neilgs laiciņš līdz spēju nokontrolēt to zvēru. :D

Anyway, drīz jau jādodas uz gultu, jo būs jāceļas pus7. Vēl tikai šis tas ir jāizdara..

Current Mood: blah
Current Music: Goo Goo Dolls - Iris

Šī diena iesākās diez gan labi. Sort of. No paša rīta ar Rū jau devāmies uz darba instruktāžu, kurā nācās garlaikoties un klausīties bullshitus vismaz 40 minūtes. Tikai vienā brīdī varēja pasmieties, kad tas vīrietis sāka stāstīt par ugunsgrēkiem ect. Izrādās, ka latvieši ir viena no nedaudzajām tautām, kas vispār dedzina kūlu. Un tā ir vienīgā tauta, kas uzdarbojas pat ārvalstīs (Īrijā). I guess it's true. Anyway, turpmākā diena pagāja meklējot darbu Rūtai un Katjai. Lai gan pati vēl arī pieteicos strādāt Sedumos augustā. Ceru jau, ka pieņems, bet nu, iespējamība ir diez gan maza. Oh, well. Taču, protams, ka mana diena paspēja mainīties uz slikto pusi. Sastrīdējos ar tuvu cilvēku, un nu, viens ar otru vairs nerunājam. Sajūta nav no tām labākajām, bet neko nepadarīs. Jācer, ka rītdiena atnesīs, ko labāku.

Current Mood: sad
Current Music: Bullet For My Valentine - Hearts Burst Into Fire