protams, atkal līdz tam ir nonācis.
profilakse nav mana stiprākā puse.


kompozīcija, dzīve, runātprasme.


un arī tagad es zinu, ka itin viss nav kārtībā, bet kā lai saņemās un sāk rīkoties, nevis kaut kā reaģēt...?




vienā mirklī es sapratu, ka man vienkārši sažņaudzās sirsniņa, kad man pretī. un īstenībā netikai, kad pretī stāvēja bikše...
un protams viņam pretī stāvot manī iezogas sajūtas, ka es esmu truls dzīvnieks, kurš ir apslāpējis visas savas jūtas un domas, ja vispār ir gatavs kaut ko sintezēt.

|hooting and howling

vienu dienu tu sēdi istabā, atrodi sev nodarbošanos, un kad nākamajā parādies skolā, saproti, ka tā tomēr ir fatamorgāna, jo ar to dalīties tik un tā nebūsi spējīgs.

viss, ko es patiešām vēlētos, ir tīrs un priecīgs konekšans un ļubestība.



kā es varu pieprasīt no cilvēkiem, lai viņi ir patiesi, ja es pati nekāpju pāri 20 cm dzīvžodziņam...!?