Es būtu gribējis, ja jūs atbildētu uz jautājumiem, kurus uzdevu iepriekšējā komentārā.
Man nav īsti saprotams, kādā nozīmē es, jūsuprāt, runāju par to, kā jābūt, bet jūs, par to kā ir. Jo, piemēram, ja mēs runājam par cilvēktiesībām, tad tās taču ir gan jums, gan man (neatkarīgi no tā, vai tās visos gadījumos tiek vai netiek ievērotas).
Labprāt arī uzzinātu, kā jūs pamatojat savu apgalvojumu,ka tiesības kaut kā ir saistītas ar to apzināšanos. Godīgi sakot, tas pat ir aplami no legālā viedokļa, kur tiesības tiek saprasta visnotaļ šauri. Proti, pēc jūsu nostājas sanāk, ka ja reiz kāds pārkāpj kādas no manām tiesībām, kuras es savas neinformētības dēļ neapzinos, tad iznāk, ka manas tiesības nav pārkāptas. Vai tomēr es jūs sapratu nepareizi? Un nav arī skaidrs, kas tiek saprasts ar apzināšanos.
Un ar ko atbildības jēdziens ir labāks par tiesību jēdzienu? Ko mēs iegūstam (izņemot, protams, to, ka lietojam citu vārdu)? Un (te es atkārtojos) no kurienes tad rodas tā atbildība pret tām būtnēm, kurām, jūsu ieskatā, nav tiesību.
Bet pēdējos divus teikumu jūsu tekstā es vispār nesaprotu, t.i., apmēram saprotu, kas ir uzrakstīt, bet nesaprotu nedz to, ko gribat pateikt, nedz arī kāpēc to sakāt. Teikuma sākums (Jo..) liek domāt, ka sekojošais pamatos iepriekš teikto. Bet kādā veidā tas, jūsuprāt, ir iespējams, man ir tumša bilde. Turklāt es nedomāju, ka dažādu, t.i., atšķirīgu priekšstatu par lietām pastāvēšana dod pamatu runāt par relatīvismu.