P.S. atruna, ka nauda pašam kontā neieripoja ir so so atruna, jo - un to labi var saprast - jebkuram autoram būtu patīkami, ja viņa darbs tiktu pārtulkots citā valodā. Šajā gadījumā pīpēšana bija mazākais, ko varēja darīt. Nu, atliktu uz 1/2 gadu tulkošanu? - nekas nemainītos, bet neviens arī nevarētu pat formāli piesieties.
Īsāk sakot par visu šo epopeju - manuprāt, vajadzētu striktāk nošķirt jautājumus par kvalitāti un naudas piešķiršanas kārtību vai daudzumu.
Par piešķiršanu. Vai ir iespējams vispār izvairīties no interešu konflikta salīdzinoši šauras sfēras ietvaros? Kas ir eksperti? - vietējie vai ārzemju (no kurienes tie būs? kas apmaksā? etc.)? Kā uzlabot darba pieejamības jautājumu? Kāda ir pētnieka atbildība? etc&etc.
Bet par kvalitāti. Tā vietā, lai spriestu par virsrakstiem - izvērtēt darba, pētījuma saturu etc. Un arī - kurš būs spējīgs spriest par kvalitāti? - tak ne jau Zanders, ne? etc.