Klasisks piemērs tam, ka rakstītājs nesaprot, ko raksta. Tēli jau, protams, klasiski. Piemēram, "stingrās loģikas formulas", kas kādu atkal kaut kā ierobežo un iespēja kaut ko izdarīt tām "par spīti", tad vēl "domu sabrukuma laikmets" (wtf?) un, jā, dažādo izmēru vai kalibru (hvz) patiesības - "lielās" un "mazās", kuras, izrādās, uzliek mīksto gan hierarhijai, gan pieklājībai.
Patiesībā kārtējais piemērs tam, ko Frankfurts sauca par bulšitu.