Turpinot savu interesi par marksisma recepciju 21.gs. Latvijā. (Neprasiet kāpēc - tam nav noteikts mērķis.) Latvijas galvenā filozofe arī ir izteikusies jaunajā tēžu krājumā par kritisko domāšanu: "Savulaik marksisma-ļeņinisma filosofija proponēja viedokli, ka filosofu ideālistu nostādnes un domāšanas veids implicīti ataino viņu atkarību no piederības ekspluatatoru šķirai, jo tikai „buržuāziskie bandīti” varot tik muļķīgi domāt par cilvēka iedabu, ētiku un sabiedrības lietām. Tagad šādas marksistiskās dogmas par piederības šķirai ietekmi uz domāšanu šķiet nekur nederīgas. Un ne jau pretēji argumenti tās ir apgāzušas, bet varas struktūru maiņa līdz ar padomju sistēmas bojāeju."
(https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/46444/FSI_krajums_2019.pdf 7-8.lpp.)

Es, protams, šaubos, vai marksistu tēze būtu tik vienkārša - naudīgie ir ideālisti, bet nabagiem nekas cits neatliek kā pieslieties materiālistu nometnei. Bet pat neņemot to visu vērā. Atklāti sakot, es šo teikumu jēgu īsti nesaprotu. Autore tekstā pati atsaucas uz hermeneitiķiem, ka domāšana nenotiek vakuumā, bet ir saistīta ar kultūru u.tml. Kāpēc lai domāšanas perspektīvu neietekmētu arī sociālais, ekonomiskais stāvoklis? Taču vēl lielāku mulsumu rada tas, ka konkrēto marksistu tēzi apgāž tieši varas maiņa. Protams, varbūt man vienkārši nav spējas kritiski domāt un saprast uzrakstīto.