Pārdomas izlasot komentārus pie raksta MARTA KRIVADE: BAJADĒRA. NOZAGTĀ PASAKA(http://satori.lv/4288/komentari)

Es esmu salīdzinoši liberāls un uzskatu, ka jebkuram ir iespējams paust savu viedokli (ja vien tas nepārkāpj noteiktas robežas). Taču. Tagad gribas runāt par tiem, kas savus uzskatus un vērtējumus pauž publiski. Skaidrs, ka mums te ir maza zeme un bieži vien ļaudis izsakās par jomām, kas nav viņu tiešā kompetencē. Ir tādi rakstītāji, kas pat labi nepārzinot jomu, tomēr spēj sniegt interesantu skatījumu un vērtējumu, bet dažkārt to arī pamatot. Tomēr medijos ir rakstītāju šlaka, kas mani nedaudz atgrūž. Proti, tādi, kuru vienīgais saturs ir vispārīgi novērojumi, sajūtas un bezgalīga atsaukšanās uz savu iekšējo dvēseles dzīvi un tam visam vajadzētu apslēpt vai kompensēt zināšanu trūkumu. Ja diletantam ir pozitīvs viedoklis, tad to nav vērts ievērot, jo nenodara nekādu kaitējumu (piem., Kivičs vai Krivade publiski izsaka savu sajūsmu par Kanta "Tīro prāta kritiku"). Sarežģītāk ir tad, ja diletanta viedoklis nav pozitīvs vai ir ar dīvainiem vērtējumiem; jo pat nepamatos viedoklis var radīt kādam darbam negatīvu fonu.

Kaitina, ka apšaubot šo personāžu izpaudumus, var saskarties ar viedokli, ka "tas ir tikai viedoklis", "sajūtas" u.tml., un tāpēc ir "subjektīvs skatījums", kas nepakļaujas ārējam izvērtējumam. Fani pieslienas šim rakstītājam, bet nelabvēļiem pasaka, lai viņi dodas fanot pie kāda cita rakstiem. (Nav tagad vēlmes aplūkot diezgan bieži lasāmos absurdus pieņēmumus par to, ka "ir zināšanas un ir sajūtas". Un tad sekojošām spēlēm ar maldīgo dilemmu variācijām "Vai nu jūt vai zina" "Zināšanas, kas kritķim ir aizmiglojušas jutekļu kanālus" u.tml.) Manuprāt, pamatā jutekļu aizstāvji pieļauj vismaz divas kļūdas. Pirmā, subjektīvs viedoklis nenozīmē, ka to nav iespējams izvērtēt kā patiesu vai maldīgu. Otrkārt, šādus gaisīgos viedokļu paudējus var (un vajag) kritizēt, jo "subjektīvisms" neparedz, ka izteikumus nevar izvētīt racionāliem apsvērumiem.