thel
13 February 2011 @ 09:36 am
Filozofija vs STS  
Manuprāt, lielisks A. Šopenhauera 19. gs nedienu cēloņu apraksts. Protams, vērā ņemams ir arī filozofijas un medicīnas mērķu uzrādījums, kuru īstenošana padarīs mūsu dzīvi atkal 'rāmu un vienkāršu kā dzīves rītausmu':

Esmu plaši izteicies par bruņiniecisko godu, taču, laba nodoma vadīts, un tāpēc, ka vienīgais Herkuless pasaulē pret šo morālo un intelektuālo briesmoni ir filosofija. Tās galvenokārt ir divas lietas, kas neizdevīgi atšķir jauno laiku sabiedrisko stāvokli no senatnes, piešķirot pirmajam nopietnu, drūmu, postīgu nokrāsu, no kuras brīvā senatne šķiet rāma un vienkārša kā dzīves rītausma. Šīs divas lietas ir bruņinieciskais goda princips un veneriskā slimība - par nobile fratrum ! Kopā tās saindē dzīves neikos kai philiā . Veneriskās slimības ietekme ir daudz lielāka, nekā tas var šķist pirmajā acumirklī, jo tās ietekme ir ne tikai fiziska, bet arī morāla. Kopš Amora bultu makā ir saindētas bultas, attiecībās starp dzimumiem ir ieviesies svešs, naidīgs, pat velnišķīgs elements, cauraužot tās ar drūmu un baiļpilnu neuzticēšanos; un šādas visas cilvēku kopības pārmaiņas tiešā ietekme vairāk vai mazāk attiecas uz visām pārējām sabiedriskām attiecībām, taču to aplūkojums mani aizvestu pārāk tālu. - Līdzīga, kaut gan pilnīgi cita veida, ir bruņinieciskā goda principa, šī nopietnā farsa ietekme, kas senajiem nebija pazīstams, turpretim moderno sabiedrību padara stīvu, nopietnu un bailīgu, jo jebkura nejauša piezīme tiek izvētīta un izmantota. [...] Lai beidzot abi jaunāko laiku monstri 19. gadsimtā rod galu! Mēs negribam zaudēt cerību, ka, izmantojot profilaksi, ārstiem tomēr izdosies tikt galā ar pirmo. Tomēr nobeigt ķēmu var filosofs, izlabojot jēdzienus, jo valdībām ar likumiem tas nav izdevies, turklāt tikai šādā ceļā arī var tikt klāt ļaunuma saknei.

Arturs Šopenhauers: Aforismi dzīves gudrībai. - Rīga, Zvaigzne ABC, 77.lpp.

Te nu gan ir jāpiebilst, ka STS neizkaušana (medicīnas uzdevums) netraucēja t.s. 'mīlas pavasarim'. Vienīgi varētu piekrist, ka duelēšanas izskaušana (filozofijas viens no uzdevumiem) dzīvi varbūt ir padarījusi nedaudz rāmāku.