thel
11 August 2009 @ 01:42 pm
Filozofa nāve  
RIP Francis Jeanson, 1922-2009 txt
 
 
thel
11 August 2009 @ 03:09 pm
Nesavlaicīga replika 3  
Pavisam nesen man vairākas reizes noteikta cilvēku grupiņa ir norādījuši uz 'fašistiskajām' tendencēm manos uzskatos. Jo, redz, es neesmu pietiekami liberāls, esmu, cik noprotu, pret daudzveidību uzskatos utt., utjpr. Nevaru apgalvot, ka man ir patiesības monopols un, protams, daudzkārt esmu kļūdījies. Taču, manuprāt, nav slikti norādīt uz atsevišķu personu konstantu bulšitingu. Sevišķi tāpēc, ka daži no tiem muļķības gvelž jau gadiem un pilnīgi bez jelkādas atskaites par saviem vārdiem un uzskatiem, turklāt vēl pievienojot vāji izprastu liberālisma mērcīti.

Es neredzu problēmas runāt ar cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgi viedokļi, taču - davaj - vismaz pamatot uzskatus gan vajadzētu, bet nevis ieslīgt kaut kādos murgojumos - patiesība ir relatīva, izvēlēties neizvēlēties, domāšana ir svarīga un sūds par saturu etc&etc. Īsāk sakot, baigi gribās, lai dažas personas pirms spert ārā viedokļus un pirmos iespaidus, nedaudz painteresētos par aplūkojamo tematiku. Manuprāt, tas nav daudz prasīts.

(Un šis ieraksts nav par Šlāpinu - arī bez viņa bulšitinga procents ir ievērojams. Bet attiecībā uz viņu es piekrītu vakar izteiktam viedoklim, ka viņu nevajag un nav vērts kritizēt. Drīzāk jau žēlot)
 
 
thel
11 August 2009 @ 08:22 pm
Bulšita piemērs  
Frankfurta bulšitēja apraksts:
[...] bullshitters, although they represent themselves as being engaged simply in conveying information, are not engaged in that enterprise at all. Instead, and almost essentially, they are fakers and phonies who are attempting by what they say to manipulate the opinions and the attitudes of those to whom they speak. What they care about primarily, therefore, is whether what they say is effective in accomplishing this manipulation. Correspondingly, they are more or less indifferent to whether what they say is true or whether it is false.
(H.G. Frankfurt: On Truth. p.3-4)

Skaidrs, ka politiķi, reklāmisti un PR darboņi teju vai pēc definīcijas ir bulšitēji (šajā ziņā Emsis un Kalvītis bija nepārspējami). Taču mierīgi to var attiecināt arī uz citām sfērām, piemēram, bieži vien pārdevējs veikalā ir šāds bulšitējs utml. Man šķiet, ka nesens bulšitinga piemērs iz latvju kuļturas varētu būt šāds:

Tas, ko nekādi nav iespējams noliegt, ir fakts, ka, iespējams, patiešām filozofa identitāte Latvijā ir visai neskaidra no padomju laikiem mantotu tradīciju dēļ – viss viens, vai runa būtu par Pjatigorski, Mamardašvili, Rīgas fenomenoloģijas skolu vai prastu dzeršanu virtuvē. Uz šāda fona jautājums: “Vai jūs esat filozofs?” nepavisam vairs nešķiet triviāls. Jo kritēriji, kas ļautu noticēt apstiprinošai atbildei, Latvijā ir miglā tīti. (P. Bankovskis savā blogā)

Tipa - nav grūti apgalvot, ka 'filozofa' kritēriji ir nenoteikti (pirmā reakcija man bija - nu tad padomā un izvirzi kritērijus, jo kā tad citādāk tie veidojas? - neba jau kritēriji aug kokos) un balsoties uz šādu nepamatotu apgalvojumu rullēt tālāk savu viedokli par šā jautājuma būtiskumu latvju kultūrai. Bet tas vēl nav sliktākais variants. Ir jau visādas repšes, ikstenas, ābeles etc&etc. slejas. Un vēl jau ir pilna pakaļa ar blogiem, kas ir izņēmuši bulšita licenci - tur uzdodot jautājumu, pirmā atbilde ir - no ko tu piesienies, šis ir tikai blogs, manas personības starojums etc.

Un tas ir dusmu iemesls, ka vienkārši publiski tiek sperti da jebkādi viedokļi un arī par nopietnākiem jautājumiem nekā 'ķas ir filozofs?'
 
 
thel
11 August 2009 @ 11:22 pm
gaumīgs bulšits  
Lūk, šis, manuprāt, ir gaumīgs bulšits. Piem., par Deridā. skat. šeit
Ja patīk citi šāda veida džezīgi darbi. tad skat. šite