Nu pag, es nerunāju par sevi. Es tikai paskaidroju, ka tas ir atvērts jautājums ikvienam utilitāristam (bet es neesmu utilitārists).
Par galvassāpēm runāju tamdēļ, ka, tā teikt, arī utilitāristi ir cilvēki. Proti, daudzi utilitāristi noteikti nepriecājas par šādu konsekvenci, bet ja reiz tāda no teorijas izriet, tad neko darīt, jāpieņem.
Līdz ar to jautājums - vai filozofa nopietnību definēsim pēc attieksmes pret spīdzināšanu?
Starp citu, man nav ne jausmas, ko par šo visu teiktu nopietnais Pārfits. Neesmu izurbies cauri tiem viņa pēdējiem klučiem, bet nekur citur, šķiet, viņš spīdzināšanu neapspriež (vai nu arī vienkārši šobrīd neatceros). Bet ņemot vērā, ka arī viņš ir konsekvenciālists (lai gan īpaša veida), tad es nezinu, cik nopietns filozofs viņš beigu beigās var izrādīties.