pag.. pag.. es jau neteicu, ka Nīče nepiekristu, bet gan, ka es tam neticu. Taču: apsvērums, kas būtu par labu pieņēmumam, ka Nīče varētu piekrist, ir tad, ka viņš bija zinātnes fans (lasīja bioloģijas grāmatiņas utml.). Rilke, savukārt, nepiekrita, tāpēc, ka uzskatīja Freida mācību par zinātni, kas noņemtu 'noslēpumainības plīvuru' no radošā procesa. (Tjipa - pārāk daudz zināsi par sievietes fizioloģiju - viņu nevarēsi uzskatīt par erotisku, iekārojamu. skaidrs, ka šāds pieņēmums ir aplams). Tomēr - pat teorētiski - ja Nīče piekristu Freida analīzei, tad aptuveni varētu paredzēt viņa reakciju - teorija sūkā, jo - perspektīvisms, iepriekšpieņēmumu par bezapzināto etc.&etc. Tāpēc viņu abu saruna drīzāk būtu 'filozofiska', bet nevis terapija.