Latvju zemē salīdzinoši bieži kā vienu no akadēmiskās kvalitētes kritērijiem izvēlas publikācijas citējamos žurnālos. No vienas puses, tā ir saprātīga prasība. No otras, šāda publish or perish kultūra var radīt stresu, kura rezultātā var tikt radīti ne īpaši kvalitatīvi teksti. Turklāt publikācijas fakts īsti vēl negarantē raksta jēdzīgumu, jo tas dažkārt var tikt pieņemts publicēšanai draugu būšanas dēļ. (To pašu dažos gadījumos var teikt arī par citējamību, jo ir precedenti, kad noteikta sholastu komūna citē viens otra rakstus, lai paaugstinātu citējamības indeksus.)

Piemēram, tikko ieskatījos vienā manis iecīnītākās latvju filozofes jaunākajā rakstā, kas itin labi reprezentē dzimtenē populāro apokaliptisko domu. Tas ir ar visām akadēmiskajām regālijām un publicēts cienījamā izdevniecībā (kas ir labi). Taču nedaudz šaubos par raksta saturisko kvalitāti (kas ir slikti).



Par dzīvnieciskumu: Disasters throw all human lifes, Logos and ratio, in chaos, natural bestiality. (p.71)

Dzīves māksla un medicīna: It is not medical technology that will decrease sufferings (it can only create conditions for decreasing sufferings and transforming them into other forms of suffering),but man cultivating the art of living. (p.73)

Pēcnāves dzīve vs baudas: The denial of life after death makes the body rage in everyday pleasures and social sufferings. (p.76)

Par ķermeņa māksliniekiem: Artists of this type frequently end in suicide and that is no longer a work of art. (p.76)

Mūsdienu sabiedrība, apokaliptiskā domāšana un filmu skatīšanās: Contemporary society has become callous and is becoming still more so. In films the main characters keep dying one after another and the filmgoers just laugh at it. (p. 78)

Par medicīnisko aprūpi attīstītās valstīs: In the general mood of developed societies there is no feeling of mutual responsibility and empathy. Medical nurse, for example, forgets to inject anesthetics to a suffering patient. The reason for this forgetfulness is not an absence of medicine, or overwork. The reason is different – the medical nurse is devoid of sympathy, she is unable to discern suffering. It is all the same to her what happens to the patients.(p.78)

Maija Kūle. (2013) Interpretations of Suffering in Phenomenology of Life and Today’s Life-World. A.-T. Tymieniecka (ed.), Phenomenology and the Human Positioning in the Cosmos: The Life-world, Nature, Earth: Book Two, Analecta Husserliana 114. p. 69-80