R. Kūlis ir "uzvarējis" un "Latvijas Universitātes (LU) strīdā par darba attiecību izbeigšanu panākts izlīgums." Godīgi sakot, ir nedaudz pretīgi, ka LU principā nevarēja šo vienu lietu tiesā noverst līdz galam. Lai arī kāds šis gals būtu.

Daudzi ir norādījuši, ka Kūļa t.s. tulkojumā ir aizdomīgi daudz līdzības ar Rolava paveikto (teksts faktiski ir nedaudz pierediģēts Rolava tulkojums.). Aizstāvji bieži vien atzīmēja, ka filozofiski teksti nav daiļliteratūra un tāpēc tulkotājam ir sasaistītas rokas. Taču filozofiski teksti latviski ir daudzas reizes tulkoti pa vairākiem lāgiem. Var aiz neko darīt ieskatīties tulkojumos no dažādām valodām. Daži neliela apjoma tulkojumu fragmenti.

1) Sengrieķu - Latviešu.
Platons: "Sokrata aizstāvēšanās" (35C)

"Bet arī neatkarīgi no cieņas apsvērumiem, atēnieši, man šķiet nepareizi lūgt tiesnesim žēlastību un tādā veidā panākt attaisnošanu; nē, ir jāsniedz tiesnesim paskaidrojumi, viņš jāpārliecina. Ne jau tālab tiesnesis sēž savā vietā, lai pieņemtu lēmumus aiz labvēlības, bet gan spriestu pēc taisnības." (tulk. Ā. Feldhūns. 1997)

"Nemaz nerunājot par godu, Atēnu pilsoņi, man liekas, ka ir nepareizi, lūgt tiesnesi un ar lūgšanos izbēgt no soda, bet gan lietu apgaismot un pārliecināt. Ne jau tāpēc tiesnesis zelts, lai viņš taisnību pēc patikas locītu, bet, lai tiesātu pēc taisnības" (tulk. Dr. P.S. 1905)

2) Franču - Latviešu
R. Dekarts: "Pārruna par metodi" (AT VI 559)

"Pamanīdams, ka šajā es domāju, tātad es esmu nav nekā cita, kas mani darītu drošu, ka es runāju patiesību, kā vien tas, ka ļoti skaidri redzu - lai domātu, ir jābūt, es nospriedu, ka es varētu pieņemt par vispārēju kārtulu: visas lietas, kuras mēs apjēdzam ļoti skaidri un izšķirti, ir patiesas; vienīgi pastāv zināmas grūtības pareizi saskatīt, kuras lietas mēs apjēdzam izšķirti." (tulk. A. Rītups 2008)

"Un konstatējis, ka teicienā: es domāju, tātad esmu nav nekā tāda, kas dotu man pārliecību, ka es saku patiesību, izņemot to, ka es ļoti skaidri zinu, ka, lai domātu, ir jābūt: es secināju, ka es varu pieņemt par vispārēju kārtulu, ka visas lietas, kuras mēs izprotam ļoti skaidri un ļoti noteikti, ir patiesas, bet ka tikai diezgan grūti pamanīt, kuras ir tās, kuras izprotam noteikti." (tulk. V. Zariņš 1978)

3) Vācu - Latviešu
I. Kants "Kas ir apgaismība?"

" Apgaismība ir iziešana no nepilngadības, kurā cilvēks atrodas pats savas vainas dēļ. Nepilngadība ir nespēja lietot savu sapratni bez cita vadības. Šī nepilngadība pastāv paša vainas dēļ , jo tās cēlonis ir nevis sapratnes trūkums, bet gan izšķiršanās un drosmes trūkums lietot sevi bez cita vadības. Sapere aude! Esi drosmīgs lietot paša sapratni! - tāda, lūk, ir apgaismības devīze." (tulk. I. Šuvajevs? 2005)

" Apgaismība nozīmē to, ka cilvēks atsvabinās no savas aizbildniecības, kurā tas bija iestidzis caur paša vainu. Aizbildniecība ir nespēja lietot savu saprašanu bez citu vadības. Caur paša vainu šī nepilngadība ir, ja viņai par žēloni nav vis saprašanas trūkumus, bet apņemšanās un dūšas trūkums palīdzēties pašam sev, bez citu vadības. Sapere aude! Iedrošinies lietot pats savu saprašanu! ir tā tad apgaismības sauciens." (tulk. L. 1910)