Zhurnaala tituls here

Gāju shodien pakaļ mēnešbiļetēm - gan tramvaja, gan arī autobusa un trolejbusa. Kā zināms, lai dabūtu studentu atlaidi pirms tam jāsagrābjās un jāaizpilda anketa. Tā kā jau kuro mēnesi pēc kārtas rakstāmpiederumu aizmirsu darbā, tad no šiem diviem iepriekšminētajiem darbiem ar anketu patiesībā spēju paveikt tikai vienu - sagrābties. Tā nu ar tukšu anketu gāju uz mēnešbiļešu kantori LU ar domu pajautāt pildspalvu tur un aizpildīt uz vietas. Tā nu citēju mūsu sarunu ar mēnešbiļešu tantu:

me : var pildspalvu aizņemties?
tanta: tikai nenozodziet!

:D

2007. gada 22. janvārī miris docents emeritus VILNIS DETLOVS.
Izvadīšana piektdien, 26. janvārī 14.00 no Krematorijas Lielās zāles.

Laikam būtu jāaiziet! Viņš bija manā vērtējumā viens no cienījamājamiem pasniedzējiem, kas man bijuši. Pirmajā kursā viņš man ielika visus matemātikas pamatus manai turpmākajai dzīvei. Un bija ļoti labs pasniedzējs, ļoti saprotami visu mācēja pastāstīt. Izrādās, ka viņam tagad bija jau 83 gadi.. ehz..

At last! Yesterday! Huhsts!

Šodien atkal uz darbu traucos 5. tramvajā. Brauciens iesākās kā parasti, nekas neliecināja par sagaidāmajiem notikumiem.. Tā nemanot pienāca Nometņu ielas pietura. Tramvajs tajā piestāja, atvēra visas 6 durvis un pa tām durvīm, pie kurām stāvēju es (1. vagona aizmugurējās) mierīgā solī pienāca un iekāpa iekšā kāds pasažieris. Nekas viņa uzvedībā nebija tāds, kas atšķirtu to no ikdienas vidējā pasažiera. Mierīgi un mērķtiecīgi viņš iekāpa vagona un nostājās turpat pie durvīm. Protams, biļeti nepirka, jo pie vadītāja jau reti kurš vairs iet biļeti pirkt :) Bet varbūt arī viņam bija mēnešbiļete, kas to lai zina! Tā nu viņš tur stāvēja, neizkāpdams ne nākamajā pieturā, ne aiznākamajā, pat ne tik vien kā neizkāpdams, bet pat nešaubīdamies par to, ka viņam ir jābrauc vēl tālāk (tas ir, nebija tā, ka viņš minstinātos katrreiz, kad tramvajā atvērtos durvis). Tā nu tramvajs pārbrauca pāri Daugavai un piestāja Grēcinieku ielas pieturā. Tad nu beidzot šis īpatnis mierīgu soli izkāpa no tramvaja, ne mirkli nevilcinoties un savu rīcību nepārdomājot. Izkāpa un aizgāja savās gaitās uz apakšzemes tuneļa pusi. Tādas nu ir šī stāsta beigas.. Kas tur dīvains un vispār pieminēšanas vērts? Nu, it kā jau nekas, vienīgi šis bija mans pirmais novērojums, ka šādi var rīkoties arī suns..

Jā, un vēl - šhodien arī pieliku punktu kursa darbam, izdrukāju to, sagatavoju kaut kādus slaidus, ko rādīt aizstāvēšanā.. vēl gan tos droši vien palabošu, tas tikai tāds pirmais variants. Rīt parādīšu slaidus vadītājam, kā arī iesiešu darbu un sagatavošu runu, bet parīt - aizstāvēšana.

Tad nu vēl paliek tikai viens kurss, bet tas ir vienīgais, kurā visa semestra laikā neko neesmu darījis.. vajag uztaisīt 2 praktiskos darbus.. nja, kļūst šausmīgi.. un tad vēl eksāmens janvāra pirmspēdējajā dienā! Tas būs traģiski, es jūtu..!

Šodien dabūju vēl vienu atzīmi - komponenšu kursā, gan ne tik lielu, cik pirmo, bet tomēr starpība starp pirmo un otro ir mazākais pozitīvais skaitlis, kāds varēja būt, so ir ok! ;)

Kā arī ir izlaboti pēdējie mājas darbi loģiku kursā, un es esmu saglabājis līderpozīcijas ar 365 punktiem un 9 ballēm par to, yee, yee! :) Pilnu tabulu skatīt zemāk (konkrētus vārdus gan neesmu pierakstījis, bet tas ar 365 punktiem esmu es - gandrīz it kā veselu gadu būtu pa punktiņam vien katru dienu krājis ;))

365 - 9
362 - 9
359 - 9
339 - 9
311 - 8
215 - 6
210 - 6
201 - 6
180 - 5
154 - 4
141 - 4
135 - 4
134 - 4
133 - 4
124 - 4

Vakarā pēc darba vēlējos pēc iespējas ātrāk nokļūt mājās, jo miru jau nost badā. Palūrēju netā, cikos ir 5. tramvajs un uz to arī devos. Pieturā 13. janvāra ielā ierados pat ~1 minūti pirms noteiktā laika bet skatos - neviena cilvēka.. pilnīgi neviena.. izbesījos, ka tramvajs aizgājis ātrāk, nākamais jāgaida 20 minūtes.. te Tev nu bija `ātrāk mājās`.. izdomāju, ka braukšu ar 4. tramu apkārt gar centrāltirgu - galu galā labāk laiku nosist siltā tramā sēžot nekā stāvot ārā aukstumā. Domāts - darīts! Iekāpu 4. tramā un uzsāku kustību. Griežos jau pa labi, lai sāktu kustību pāri 13. janvāra ielai, kad, skatoties ārā pa logu, pamanu 5. tramu griežamies no stūra uz braucot šurp.. tāds besis bija!!! Tomēr tas tikai bik kavējās, nevis aizbraucis ātrāk bija, vienkārši nevienam cilvēkam, acīmredzot, nekur nevajadzēja.. Tātad tagad būs vēl ilgāk jāgaida nākamais 5. trams tur, kur izkāpšu no 4.. grr.. aaargh.. nja, nu lab, braucu ar 4., domāju - tad kāpšu Kuldīgas ielā ārā un iešu tālāk kājām, mosh pat vēl ātrāk aiziešu, nekā gaidot nākamo 5. tramu. Bet, kā jau tramā - siltumā un sēžot un, ja pa nakti nav īsti gulēts - aizmigu.. Ko domājat - aizbraucu garām? Nekā! Tieši pretēji - pamodos apmulsis un izlēcu laukā no trama vienu pieturu pirms Kuldīgas ielas, jau Mārtiņa ielā.. tā nu dabūju vēl to garo pieturu papildus ar kājām nostaigāt un nolamājot sevi no galvas līdz kājām.. Tā nu tiku tikai līdz Eiženijas ielai, kur iekāpu 5. tramā un beidzot nokļuvu mājās, puslīdz jau miris no bada.. domāju - ēdīšu siermaizītes, kas istabā, eju un skatos - tikai viena mazā maizīte palikusies.. Nācās apēst visu, ko varēju pa kaktiem salasīt - siermaizi, īrisus, sālītos gurķus, izdzert palikušo minerālūdeni un tējas gabalu un tā, pēc tam gan sataisīju vakariņas un apēdu ar! Uhh!

Divciparu skaitlis iegūts!

No vadītāja. Bija izlasījis. Teica, ka esot ļoti labs, viņš esot pārsteigts pilnīgi, es esot ļoti labs rakstītājs utt.. :D Bik bija dažus sīkumus pakomentējis, palabojis dažas drukas kļūdas un tā, bet kopumā nekas īpašs nav, ko labot. Biju jau domājis, ka nāksies 1. nodaļu stipri papildināt, jo tā man tāda ļoti īsa iznākusi, bet tips neko par to neteica.. ta jau laikam atstāšu, kā ir. Teica, lai tur vairs neko pārāk nedarot, lai vienkārši pabeidzot visu un pierakstot trūkstošos sīkumus. Nu lab, tā arī tad darīs! (H)

Bet it kā 10. janvāris.. Globālās parādības! Ko es stāstīšu saviem bērniem? Ka teorētiski ziemā parasti ir sniegs? Kā slēpot mācīšu? Kā snovot? Ehz..

Kopš sāku rakstīt kursa darbu, esmu tagad dažās dienās uzrakstījis 44 lapas! Tiesa gan, ne visas no tām ir aizpildītas.. :) Šodien pirmo reizi nosūtīju esošo versiju vadītājam, lai viņš izsaka savus komentārus. Tagad gatavojos lielai pārrakstīšanai, jo manam kolēģim, kurš arī raksta darbu pie viņa, viņš teica, ka esot ļoti daudz kas tur jāpārtaisa..

Man mājai nokrita vāks rūsganās kāpās!

Jā! Bija slinkums celties un vilkties, paliku mājās. Laikam jau parakstīšu tālāk kursa darbu or so..

Pēkšņi skatos, ka shonedēļ pasniedzējs atrakstījis man vēstuli:


Temats: Uzdevumi 5.2, 5.3
Jūsu versija man patika vislabāk no visām. To, ka secinātājs(i) ne visur rīkojas
konsekventi, bija pamanījis arī Rihards O. Arī pie manis notiek tāpat, pie tam racer.exe
liekas konsekventāks par Fact++.


Interesanti, es biju domājis, ka šie uzdevumi būs tādi viduvēji, bet ne - `vislabāk no visiem`.. :)

Kopvērtējumā vēl joprojām esmu līderis! (H)

Atradu visādus savus vecos dzejoļus. Atceros, ka agrāk te visu liku, bet tagad secināju, ka daži pēdējie tomēr nav te iekļuvuši. Bet laikam jau neiekļūs arī, vairs jau nav aktuāli, nebūtu pareizi vecus dzejoļus tagad te bāzt iekšā.. man tā šķiet.. tūlīt jau Zebra!

Īsa bija Jāņu nakts
Par visām(i) naksniņām,
Kad es gāju Tevi zagt(i),
Rociņās (i) saņemdamis.

Kam lai tagad, skumju mākts,
Taisnojos es zinādam(i)s
To, cik īsa Jāņu nakts
Par visām(i) naksniņām(i)?

Nepiemini dzīvē ļaunu,
Nepiemini, lai vai kā!
Satiksimies mēs no jauna
Pēc simts gadiem Piebalgā.
Kas to zin, cik dienu, nakšu
Paies vēl, bet, lai vai kā,
Reiz es atkal Tevi zagšu
Pēc simts gadiem Piebalgā.

Īss bij' laimes brīdis, īss
Par visiem(i) brīsniņiem(i),
Bet tai brīdī itin viss
Mūsu bij' līdz debešiem(i).
Kam lai tagad, skumju mākts,
Taisnojos es zinādam(i)s
To, cik laimes brīdis īss
Par visiem(i) brīsniņiem(i)?

Nepiemini dzīvē ļaunu,
Nepiemini, lai vai kā!
Satiksimies mēs no jauna
Pēc simts gadiem Piebalgā.
Kas to zin, cik dienu, nakšu
Paies vēl, bet, lai vai kā,
Reiz es atkal Tevi zagšu
Pēc simts gadiem Piebalgā.

Nepiemini dzīvē ļaunu,
Nepiemini, lai vai kā!
Satiksimies mēs no jauna
Pēc simts gadiem Piebalgā.
Kas to zin, cik dienu, nakšu
Paies vēl, bet, lai vai kā,
Reiz es atkal Tevi zagšu
Pēc simts gadiem Piebalgā.

Garastāvoklis:: nostalgic, melancholic
Mūzika: Ž. Siksna - Pēc simt gadiem Piebalgā

Mihaelam Šumaheram šodien 38 gadi! Suminām! Bet manai mammai - 47! Arī sveicam!

Tā kā visos trijos līdzšinējos kontroldarbos studentu atzīmes bija bijušas tādas viduvējas, tad biju domājis, ka nupat visi vai gandrīz visi ~80 studenti būs sanākuši uz konsultāciju pirms iespējas nākamnedēļ kontroldarbus pārrakstīt. Biju domājis, kā lai tiek galā ar lielo pieprasījumu izskaidrot visus uzdevumus, kā likt uz balsošanu, ar kuriem uzdevumiem sākt utt.. Bet ne, aizeju uz konsultāciju, izrādās - ieradušies 4 studenti!! Pēc tam atnāca vēl daži, bet kopumā bija zem desmit. Pēc tam vēl daži aizgāja prom un tā nu es tur ar dažiem studentiem arī nedaudz pastrādāju, uzrakstīju 5 uzdevumus un tas arī viss. Interesanti, kā viņiem veiksies pārrakstīšanā nākamtrešdien..

Kas tad aizvadītajā gadā ir tas svarīgākais, kas ir noticis/paveikts/pieredzēts/...? Visu jau nu neatcerēšos, vecums tomēr dara savu, atmiņa nav vairs kā jaunībā, bet nu tomēr - svarīgākās lietas, domājams, atceros. Tad nu mēģināšu tā apmēram hronoloģiskā secībā.

3. janvāris. No rīta zvanīja boss un nokaitināja mani, izlēmu, ka man savs darbs ir jau līdz kaklam apriebies, izdomāju iet prom. Aizsūtīju vēstuli savam pašreizējam darba devējam un vakarā ar viņu tikos. Tiku pieņemts darbā!
1. februāris. Sāku strādāt jaunajā darbā.
11. februāris. Snovojot salauzu atslēgas kaulu kreisajā pusē.
1. aprīlis. Iegādājos jaunu auto. Kādu laiku manā īpašumā bija divi auto, kamēr aprīļa vidū veco par smiekla naudu pārdevu.
Jūnijs, jūlijs - melnie mēneši..
31. jūlijs - 4. augusts. Ekskursija pa Igauniju. Apceļojām ar draugiem teju vai visu Igauniju, arī salas - Sāremā, Hījumā, Muhu.
11. augusts - 13. augusts. Ekskursija uz Helsinkiem. Ar draugu un The Special One apmeklējām Toyota F1 komandas šovu Helsinku centrā, kā arī apskatījām Helsinkus un nedaudz arī Tallinu.
1. septembris. Sāku strādāt par pasniedzēju, kas lasa lekcijas.
23. septembris. Kārpīšanās diena.
30. septembris. Tika dzēsti mani pirmie 3 soda punkti par ātruma pārsniegšanu.
1. janvāris. Pagājuši tieši 9 mēneši kopš jaunā auto iegādes un šajā laikā nobraukti tieši 10000 km! :)

Tas laikam tā kā būtu tas svarīgākais. Nez, vai ir vēl kas!? Nu jā, un vēl viena lieta - visa gada laikā nedabūju nevienu (!!) sodu par ātruma pārsniegšanu. Vien pāris administratīvos par stāvēšanu neatļautās vietās! :)

Ikgadējs janvāra pasākums.. nekas nav mainījies - 1.9 metri kā bija, tā ir!