13. Mar 2007 13:05 Vēl joprojām mežonīga sāpe Pirmā no šeit aprakstītajām sāpēm nekādi negrib atkāpties, tieši pretēji - tā pieņemas spēkā. Šodien vairs nespēju pagriezt galvu uz sāniem, nesajūtot asas sāpes sprandā (tātad drīz sākšu šķielēt). Pārvietojoties arī jācenšas briesmīgi nešūpoties uz augšu un leju, lai viss notiktu pēc iespējas līganāk un mierīgāk. Ir radusies jauna ideja par iemeslu - tas varētu arī nebūt no neērtās gulēšanas, bet gan, piemēram, no kakla nervu apsaldēšanas. Nu, nezinu, cerams tomēr, ka šī kaite ir līdzīga pārējām standarta kaitēm un pēc laiciņa tomēr pāries pati no sevis. ir doma |