Zhurnaala tituls here - 8. Jūnijs 2007

Kā jau biju domājis, rakstot šo, vakar beidzot izpildīju jauno treniņa programmu pilnībā, uzspiežot arī 95 kg četras reizes! Prieks un gaviles (līksmība)!

Tikko īpatnā veidā pārliecinājos par to, ka patiešām pirms ikvienas darbības, kas veicama ar jebkādiem objektiem, nepieciešams iepriekš pārleicināties par šo objektu pašreizējo stāvokli.. Patiešām - ikdienā programmējot lietojumprogrammas, mēs taču tā darām - pirms veicam darbību ar norādi, pārliecināmies, ka šī norāde nav tukša:

pointer p!=null else p_is_null;
setVar s=p.name;
label p_is_null;

Mēs taču nepaļaujamies uz to vien, ka norādei `vajadzētu kaut ko saturēt`. Ja tomēr tā rīkojamies, tas var novest pie katastrofas (kļūdas). Bet kādēļ šāda prakse bieži vien nav ieviesusies arī sadzīvē?.. Tikko, domādams, ka `glāzei vajadzētu būt tukšai`, es to ņēmu, lai tajā ielietu šķidrumu, un kārtīgi aplējos, jo patiesībā glāze tukša nebija. Būtu vajadzējis rīkoties apmēram šādi:

setVarF b=isEmpty(glass);
var b==true else glass_is_not_empty;
call fillWithWater(glass);
label glass_is_not_empty;
call drink(glass);

Un nebūtu nekādu problēmu (izņemot to, ka man būtu karsti, jo nebūtu aplējies :D)

P.S. Demonstrācijā lietotajos piemēros par sintakses pamatu ņemta modeļu transformāciju valoda L0.