Zhurnaala tituls here - 22. Janvāris 2007

Šodien atkal uz darbu traucos 5. tramvajā. Brauciens iesākās kā parasti, nekas neliecināja par sagaidāmajiem notikumiem.. Tā nemanot pienāca Nometņu ielas pietura. Tramvajs tajā piestāja, atvēra visas 6 durvis un pa tām durvīm, pie kurām stāvēju es (1. vagona aizmugurējās) mierīgā solī pienāca un iekāpa iekšā kāds pasažieris. Nekas viņa uzvedībā nebija tāds, kas atšķirtu to no ikdienas vidējā pasažiera. Mierīgi un mērķtiecīgi viņš iekāpa vagona un nostājās turpat pie durvīm. Protams, biļeti nepirka, jo pie vadītāja jau reti kurš vairs iet biļeti pirkt :) Bet varbūt arī viņam bija mēnešbiļete, kas to lai zina! Tā nu viņš tur stāvēja, neizkāpdams ne nākamajā pieturā, ne aiznākamajā, pat ne tik vien kā neizkāpdams, bet pat nešaubīdamies par to, ka viņam ir jābrauc vēl tālāk (tas ir, nebija tā, ka viņš minstinātos katrreiz, kad tramvajā atvērtos durvis). Tā nu tramvajs pārbrauca pāri Daugavai un piestāja Grēcinieku ielas pieturā. Tad nu beidzot šis īpatnis mierīgu soli izkāpa no tramvaja, ne mirkli nevilcinoties un savu rīcību nepārdomājot. Izkāpa un aizgāja savās gaitās uz apakšzemes tuneļa pusi. Tādas nu ir šī stāsta beigas.. Kas tur dīvains un vispār pieminēšanas vērts? Nu, it kā jau nekas, vienīgi šis bija mans pirmais novērojums, ka šādi var rīkoties arī suns..