Bah, ciest nevaru dakterus un vietas, kur viņi sēž. Visādas vecas tantas, onkuļi un citi tādi te sēž un elš un pūš, burza savītušos pirkstos savas receptītes un smird pēc penicilīna. Tā vien liekas, ka dabūšu nevis ārsta zīmi bet miršanas apliecību.

Un sasodīts, man ir vai nu bronhīts vai pneimonija(?!). Ejiet nafig, nedzeršu nekādas antibiotikas un uz rentgenu jau nu vēl mazāk taisos braukt. Manis pēc kaut kātus atstiepšu.

Bet pozitīvais moments - man ir jauna diršamklade. Ziniet, tāda bezgala jauka lieta, ko agrāk dēvēja par dienasgrāmatu. Tagad tādiem pašiem nolūkiem kalpo šie te blogi.