Izlasīju. Man kā Saskaņas biedram diži nav ko piebilst. Protams ir sava daļa nepamatota riebuma pret sociāldemokrātu kustību. Galu galā 11. novembra un Brīvības cīņu uzvaru arhitekts Voldemārs Ozols, kā arī Jānis Rainis arī bija sociāldemokrāti. Šāds tonis turpinās, kad sociāldemokrātiski noskaņotie nacionālistus dēvē par naciķiem. Diezgan šķērmi. Dažas rupjas frāzes bez kurām varēja arī iztikt, jo nekas jau tur kruts nav, rupekļoties. Bet citādi, jā. Sociāldemokrātu kongress bija nevajadzīgi sasteigts, galu galā Francijas vēstniecība strādā arī šodien un uz vietas bija arī sestdienā, nerunājot jau par piektdienas vakaru. Kongresā, jau otro gadu pēc kārtas debašu nav vispār. Runā tikai īpaši izvēlēti un izredzēti un to, kā būs kongresā nolemj Urbanoviča kungs, kurš, kā pareizi tika atzīmēts bija miegains. Gan jāsaka, ka arī es, jo kafijas nebija, bet es maz biju gulējis un runas bija tik garlaicīgas un viendabīgas, ka vismaz reizes četras aizmigu. Jo sevišķi, kad kaut ko ilgstoši murmināja Revīzijas komisija, kuras runa, jau pēc apmēram puses tās skanējuma, beidzot varēja saprast, ritēja krievu valodā. Arī Ušakova kungs, beigās, sāka runāt jau krieviski. Runāt šādā pasākumā krieviski LV valstspiederīgajiem, pilntiesīgajiem, vai ar daļējām pavalstniekiem piederošām tiesībām, tiek izrādīta Latvijas daudzetniskajai un daudznacionālajai tautai. Jo, ja latviešu literārā valoda ir mūsu visu kopējā valoda un nepieder nevienam no Latvijas tautas etnosiem, tad krievu valoda ir vienas no Latvijas tautas daļas dzimtā valoda, kuras lietošana kopsanākašanas reizēs bez pamatojuma ir apvainojoša un uzurpatoriska. Kas skar Ušakova kunga kritiku attiecībā pret valsti, tad tai, ja tāda izskan bija jābūt skaidri pamatotai ar statistiku. Citādi - viena tante teica vien sanāk. Gribējās dzirdēt ko racionāli argumentētu, nevis iracionālu tekstu rīmējumu. Iracionāli skatot lielai daļai teiktā var vien piekrist, taču, itkā partijas, sociāldemokrātu partijas kongress taču. Riebīga sajūta, ka dzinos gaisa gabalu, vēl škrobīgāki tie, kuri vēl krietni vien tālāk brauca, lai neko jēdzīgu nepārrunātu, racionālu nedzirdētu. Pa tukšo nosists laiks. Jau esmu mudinājis netaisīt sev nepatikšanas Saskaņas vadību, bet ne čiku, ne grabu. Arī tas, ka pēdējās vēlēšanās balsojums Rīgā bija partijas galīga izgāšanās, salīdzinoši ar pašvaldību vēlēšanu triumfu, diži nevienu no aukšgala partijā nesatrauc. Cilvēki jau nav galīgi dunduki un tiešām ir partijā gan latvieši, gan krievi, gan vēl n-to tautību un etnosu pārstāvji. Taču vienu gan Saskaņa ir izpīpējusi, ka tik un tā jau nav par ko īsti balsot.