Asprātīgi. Pat ļoti.
Prieks, par vārda brīvību, jo ikviens var paņirgt par valsts prezidentu, par valsti. Par visu. Un neraustīties, ka var atrauties.
Paliek jautājums - vai intervējamais arī drīkst rādīt emocijas, ka tādas kopā ar necieņas pilnu attieksmi ir intervētājam? Ja intervējamais nav spēcīgs runātājs un ar pamatīgu pieredzi atrasties studijā prožektoru gaismā, grūti izturēt.
Negribētu būt ne tikai prezidenta vietā, bet arī visu pārējo intervējamo vietā - kā piemēram, Ķirsons, Savickis, kuriem nebija nekādā pienākuma nākt uz sarunu.
Perfekts bija Šipkēvics, intervējot Spriņģi un ļoti tēvišķīgi norādot - a kas tu tāda esi, ka kādam būtu pienākums nākt pie tevis?
Mēģinot pārņemt iniciatīvu tajā intervijā, Spriņģe uzdeva pretjautājumu : - Jāni, kā tev patīk raidījums par mani?
Šis jautājums bija labākā atbilde - kas ir šī raidījuma veidotāji.
Priekā.