Oh, come on! Mēs nudien mīlam savus lasītājus, bet reizēm jūs spējat tik ļoti ieciklēties uz kaut ko pilnīgi no konteksta izrautu, ka paliek gandrīz žēl. Nē, neviens šeit nekur nebrauks, nedzers un nesitīsies, neviens šeit nedomā, ka nebūt pālī nav stilīgi - tie visi ir tikai pārspīlēti ilustratīvi piemēri tam, ka mēs paši arī neesam nekādi rožu ziediņi, bet gan arī parasti cilvēki, kas spējīgi uz stulbumu. Jā, uz stulbumu. Neviens tos jauniešus te neattaisno, neviens nesaka, ka viņi nebrauca pretī visai drošai nāvei, bet kāda tam vairs ir nozīme? Viņi savu sodu par vieglprātību jau ir saņēmuši, un punkts. Visa tā ķengāšanās un apelēšana pie kaut kādas racionalitātes - tā vienkārši ir kaut kāda dročīšana pašiem uz savu nevainojamību. Kā kāds jau ļoti pareizi te, komentāros norādīja - tā avārija, pohuj, cik likumsakarīga, jau pati par sevi ir norauta seja uz asfalta, kas biedē un kalpo par atgādinājumu tam, cik ļoti vajag domāt līdzi. Arī par atgādinājumu tam, ka arī veiksmei ir savas robežas. Un tam pa virsu vēl kaut kāda slimīga moralizēšana par to, cik netaktisks ir Bērziņš vai pašvaldība - nu tas ir pizģec, godavārds. Visas tās neiecietīgās domas, kas vērstas uz šo, jā, fucking likumsakarīgo nelaimes gadījumu, tāpēc diez vai sasniedz savus adresātus saulītes otrā pusē. Tas sasniedz tikai piederīgos, kuriem šobrīd noteikti trūkst vēl kāds atgādinājums, cik bezrūpīgi ir atdzinājuši atvases. Ir visādi cilvēki, ir visādi viedokļi - to visu pieņemt nav nemaz tik grūti, bet runa taču ir tikai par prastu cilvēcību saprast, ne jau attaisnot. Pavisam sabiezinot krāsas - arī Breivīka māte dēla nāves gadījumā būs pelnījusi līdzjūtību. Un kaut vai no Norvēģijas prezidenta, ja viņš to tā jutīs.

Neperamies vairāk, lūdzu. Noteikti ir vietas, kur entuziasms noderētu vairāk, nekā te, kurinot šo diskusiju, kura lielā mērā jau ir beigusies.

SM