cepiens jau par to līdzjūtību izteikšanu valsts mērogā.
kamōn
tad kāpēc nebija uzrunas pēc tam, kad tante tai autobusā norakstīja sevi, savu bērnu, māsu laikam un vēl padsmit vai cik tur autobusa pasažieru bija slimnīcā?
ar ko šis gadījums īpašāks? tāpēc, ka mediji lielāku ažiotāžu sacēla? tāpēc, ka vairāk līķu? vai prezidents izteiktu līdzjūtību arī tad, ja kopā ar vēl pusduci citu(jau gribēju rakstīt pajoliņu, bet nobremzēju) ļaužu nopiļītu no tā paša vantinieka un noslīktu?

un asiņainajos jāņos divtūkstoškurā, kad pa nakti aizgāja 20+ cilvēku? kur palika līdzjūtības viņu tuviniekiem un sēras?
a?
konsekvenci gribās.

ja spēlējies ar savu dzīvību, tad... tad tā sanāk
ja mums sīkiem nesanāca, tad mēģinam novērtēt to
nevis norejam tos, kas pasaka, kā ir.