es savā vienatnībā arī paklausījos to raidījumu. 2 lietas:
1) struncim kā jau daždien ir tik līdzīga balss brālim, ka es varēju iedomāties, ka tas ir mans dārgais restorāna kolēģis, struncis, strunča brālis, ar kuru mums vakaros patika iemest pa čarkai virtuvē.

2)ko viņi tur tā sapērās ar to bībeli? es, protams, ceru, ka tu nekļūsi par kristieti, bet citādi, kā norādīja mūsu izcilā profesore, bībele jālasa, jo tas ir svarīgs filosofisks teksts visas rietumu kultūras pamatā, kas taču katram skaidrs. nerunājot par augustīnu un to brandžu, vēl nesen palasījos 20.gs. b.rasela filosofijas pamatus, kur viņš apgalvo, ka bērklija murgiem (savulaik lasot bērkliju, tie man sķita vien kkāda radikālā kristieša samuhļīti centieni atgūt kkādu autoritāti tolaik brūkošajai kristietībai) bez sholastiskiem tamborējumiem piemīt arī dažas svarīgas idejas (par pasauli, kas pastav tikai mūsu uztverē nevis realitātē utml, bet gan jau tev albionā to džeku liek lasīt).
kad es savos 14 lasīju lielo grāmatu, palika garlaicīgi. no savas puses tagad iesaku kalna sprediķi, zālamana pamācības, protams, dziesmu dziesmu, tas nu ir gabaliņš bez kauliem. atklāsmes grāmatai tā arī līdz galam nenonācu, bet tur vajadzetu būt jautri ar visiem tiem piķa katliem un uguns bultām. vilnīte mums arī parasti norādīja uz vēstulēm korintiešiem laikam, bet par to man nav ne jausmas.