Es nudien ceru, ka šī ir pēdējā reize, kad kādam no mums tas ir jādara, bet par spīti likteņa ironijai un citām fucking nolemtām sakritībām textiem šis gads ir jāsāk ar sērām. Šonakt traģiski un negaidīti vēl līdz galam nenoskaidrotos apstākļos Tallinā ir gājis bojā mūsu draugs, skolasbiedrs un kolēģis Rihards Johansons. Tas nav stulbs joks, tā ir nelaimīga sagadīšanās, kas sasaucas ar iepriekš rakstīto. Bez moralizējošiem komentāriem, nevajadzīgiem retvītiem un visas pārējās liekās drazas, pieminot viņu mēs aizdegam svecīti; kolektīva, draudzības un cilvēcības vārdā. Dusi mierā, draudziņ.