Sienas starp cilvēkiem laikam nekad netiks pārvarētas un sajūta, ka tad, kad tiešām vajag, blakus nekad neviena nebūs, ne tik.
Un parasti jau tā ir, kad tusiņš, tad pie Līgas jau var, viņa vienmēr aicina, uzliek kaut ko uz galda, sagatavojas, bet, kad vajag Līgai, tad neviena vairs nav. Nē, protams, kad vajag materiālas lietas, uznest kaut ko uz sesto stāvu un tamlīdzīgi, tad jau kāds atrodas, bet, ja Līgai gribas izlēkt no tā sestā stāva, tad viņa var pagaidīt nakamo nedēļu.
Droši vien netaisnīgi, bet tieši tā es tagad jūtos.