tethys_

Ja cilvēks strādā cietumā jau gadiem, un viņam kaut kādā dzīves periodā uznāk nogurums, vai tiešām var teikt, ka tas ir tāpēc, ka viņš strādā tādā negāciju pilnā darbā?
Tas, ko es minu sākumā, nav saistīts ar darbu, tā ir persona no ģimenes, kuras parādīšanās mani iztukšo.
Un kur gan tu, cilvēks anonīmais, vari iedomāties, ka es jau sen neesmu domājusi par visiem šiem jautājumiem? :D Esmu gan un zinu, ka daru visu pareizi. Es nemaz nedaru to tikai naudas dēļ, neprasu, lai man maksā, cilvēki paši dod naudu, cik viņi grib. Vienkārši šobrīd esmu nogurusi, klientu ir pārāk daudz, tur arī visa vaina.
Bet tā man viss ir kārtībā, un, lai kas tu būtu, tev nav par mani jāsatraucas, man mana "dvēseles prostitūcija" ļoti labi iet pie sirds.
Bet, ja tavus tekstus rada nevis satraukums par nomaldījušos dvēselīti, bet gan vēlme demonstrēt savu pārākumu, tad palūgšu to vairāk neatkārtot.