tethys_

Arvien biežāk pielavās sajūta, kurai pieņemoties spēkā mani pārņem bailes par savas nākotnes iespējamību.
Jā, esmu stingri palikusi pie savas nostājas, ka ar depresiju dzīvot nav vērts.
Protams, ir jau viss labi, tikai kāpēc arvien biežāk gribas sēdēt vienai nevis runāties ar komūnas biedriem, kāpēc pēkšņi ir vienaldzīgs iespējams mājas zaudējums, kāpēc ir vienalga šis un tas, un vienalga ir pat tas, ka brīžiem paliek tikai trula stresa un sāpju sajūta.