tethys_

Aizdomājos, cik ļoti mums ir mainījusies personīgā telpa. Tagad pat zvanīt pēkšņi pa telefonu jau skaitās nepieklājīgi. Jāsūta teksts - vai var zvanīt. Senāk cilvēki varēja ievelties pie otra ciemos jebkurā laikā, kas bija pieņemams. Bija katrā vietā sadalītas stundas - kad ejam pie draugiem un ģimenes, kad ir par agru, kad par vēlu. Neviens nemētājās pliks vai nesataisījies pa mājām, izņemot no rīta un naktī. Rītam bija rītakleitas, ērti apģērbi, kas bija arī skaisti, bet kādos pieņēma tikai tuviniekus. Tas bija laiks, kad apkārt rosījās visa saime un bija pieņemams ciemoties guļamistabā. Vēlāk notika pārģērbšanās un "došanās lejā". Tad bija laiks, kad varēja ierasties arī attālāki ciemiņi. Pēc tam pienāca laiks, kad ierasties bija nepieklājīgi, kad visi atradās savās guļamistabās un gatavojās miegam vai jau gulēja.
Personīgā telpa pastāvēja tikai naktī. Tikai tad varēja atrasties kails savā istabā vai nepietiekami sapucējies staigāt apkārt. Visur bija ģimenes locekļi un citi cilvēki, kalpotāji bagātās ģimenēs, visādi saimes locekļi un ciemiņi. Vienmēr bija jābūt kārtībai, jo jebkurā brīdī tev varēja kāds uzkrist uz galvas. Vienmēr bija jābūt ar frizūru, labās drēbēs, kārtīgā izskatā. Nevarēja tā vienkārši pidžamā mētāties kaut kur un kasīt pēcpusi. Kāds to varēja redzēt. Tas tā bija gan zemnieku, gan bāgātnieku ģimenēs, katram savās izpausmēs.
Tagad mums viss ir personīgs. Mājās ciemiņus vispār reti aicina. Neko vairs īsti nesvin, bet, ja tomēr dara, tad īrētās vietās. Nav vairs lielās halles un viesistabas, un daudzās guļamistabas. Senāk katram vajadzēja spēt izmitināt viesus. Tāpēc arī milzīgie dzīvokļi un mājas. Šobrīd cilvēki brīnās par to visu - vai tad ģimenei vajadzēja tik daudz vietas? Jā, vajadzēja, pat ja nebija daudz kalpu. Visa dzīve notika mājās, nebija tādu īrētu pasākumu telpu un palikšanas viesnīcās. Tev vajadzēja nodrošināt gan vietu dejām, gan galdus un krēslus, gan kur izguldīt visus.
Tagad mēs mētājamies puspliki, neķemmētiem matiem, tukšu krūzīšu ielenkumā, un pat zvans ir traucēklis mūsu ierastajā dzīvītē.
Cik ļoti daudz kas ir mainījies. Šī nav morāle, šis nav ziņojums, ka senāk bija labāk. Vienkārši pārdomas par to, cik daudz kas ir mainījies arī tādās jomās, par ko ne vienmēr iedomājamies. Tagad mums bieži nav, kur iedot trīs ciemiņiem apsēsties, bet senāk būtu katram sava guļamistaba. Protams, ja tu piederēji pie elites. Tagad vairumam ir tekošs ūdens, un senāk tā nebija nevienam, bet bija vienmēr sataisīta frizūra.
Ļoti interesanti par to tā domāt.