Tue, Aug. 13th, 2019, 03:23 pm
[info]tethys_: Satraukumiņš par visu

Ir tā stadija, kad es nespēju iedziļināties, kad iekšā viss rosās, un ir grūti koncentrēties. Tā iekšējā ņemšanās aizņem tik daudz vietas, ka citām lietām maz paliek enerģijas. Sēžu, trinos, domas šausmīgi uzmācīgas, ik pa laikam pieķeru sevi, ka esmu uzkārusies, sēžu, domāju, neko nedaru.
Grāmatas prezentācija, nelielas klapatas ar printēšanu, bet it kā jau nekas. Bailes, ka pasākums neizdosies. Parasti tādu, vismaz tik izteiktu, man nav. Pēkšņi mazvērtības komplesi, bet tas vairāk saistībā ar tikko iepazīto dāmu. Man tiešām nav ļoooooti sen licies, ka ar kādu ir tik daudz kopīga. Ja liekas, ka tāpat nekas liels nebūs, tad ir vienkārši, daru visu, ko gribu, ja nepatīk, tad nepatīk, nu un tad. Ja tomēr sanāk kas labs - super, bet nepārdzīvoju, ja nesanāk.
Kaut kā emocijas saslēgušās kopā gan par grāmatu, gan prezentāciju, gan nespēju savilkt visus galus kopā trešajā, gan par izjukušo Lūnasu, un to, ka ja nu viņai tomēr nemaz tā nepatīku. Stulbums pēdīgais. Es taču neesmu TIK kompleksaina! Vai esmu? Laikam periodiski, bet iekšā ir vairāk nedrošības nekā likās. Netieku īsti galā. Nav arī tā, ka paralizēta sēdētu un trīcētu, nē, bet tā sajūta ir nejēdzīga. Laikam tomēr pat pašpārliecinātām stervām var uznākt kaut kāds izjukums. Labi, es zināju, ka var, bet laikam nevaru atrast sakni, kāpēc tieši tagad tik traģiskas izjūtas.
Vēl vakar tik traki nebija. Diez, cik ilgi tas vilksies? Man it kā ir laiks tirināties, bet reizē nevēlos tomēr pakāst laiku trīcot un drebot par laikam jau pati nezinu ko.

From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: