tethys_

Smejoties piespļaudīt bārdu ir dīvaini, creepy un pretīgi, un jāņem ārā, bet lauzt sprandas, izgraizīt seju, turēt istabā pūstošu līķi, noraut galvu utt nav ne creepy, ne pretīgi...
Es kaut kā nespēju skatīties uz savu grāmatu tikai kā uz literāru darbu. Man tas kaut ko nozīmē. Man pazīstami cilvēki mēdz apspļaudīties, kad skaļi smejas, ja viņiem ir bārda, siekalas nonāk tur. Tas nenotiek bieži, bet kādu reizi var gadīties.
Es saprotu, ka te ir pieslēgta kaut kāda konkrēta rediģēšanas sistēma, bet man to ir grūti saprast. Visam laikam ir jābūt estētiski. Skaistas sievietes līķis, pieķēdēts pie sienas, kaut pūstošs tomēr ir dzeja. Vecis, kas skaļi rēc un piespļauda bārdu - creepy...
Ai, ai...