tethys_

Pasakiet, vai es izklausos pēc personas ar garīgās attīstības traucējumiem vai vienkārši pēc personas ar zemu intelektu?
Es, piemēram, uzskatu, ka man ir augsts itelekts. Bērnībā es tiku uzskatīta par izcilu spīdekli, jo man ir iedzimtas dotības. Protams, ka es to visu nolaidu podā, bet lielākā daļa, kas mani pazīst, tomēr atzīst, ka man nav zems intelekts. Ne jau ka es būtu ģēnijs, es ne par to, bet katrā ziņā es uzskatu sevi tomēr par vismaz vidusmēra līmenī intelektuāli attīstītu. Neatceros, ka kāds, ko es pazīstu un kurš labi mani pazīst, teiktu citādāk. Tātad gan jau būs tiesa - stulba es neesmu.
Bet tomēr cilvēki bieži vien ar mani runā tā, ka man pilnīgi mute paliek vaļā. Gandrīz vai tajā balsī, kāda žurnālistiem ir speciāli izstrādāta, lai runātu ar zemiem sabiedrības slāņiem - bomžiem, piemēram. Tāda vienkāršota valoda, lai viņi nejustos nepatīkami, ka nesaprot, vai lai žurnālists neliktos augstprātīgs.
Tikko nācās saskarties ar attieksmi, kas apšaubīja manas spējas izdarīt kaut cik adekvātas izvēles, manu materiālo stāvokli arī pieņēma kā zemāku nekā ir. Būtībā ar mani tā runāja, it kā es nezinātu, pa kuru galu jāskatās teleskopā, un iedomātos, ka es ar 300e teleskopu redzēšu lielas, krāsainas attālās galaktikas. Būtībā kā es to saprotu - tika pilnīgi apšaubītas manas spējas ievākt informāciju, lai iegādātos teleskopu, un tika ar mani runāts tā, it kā es pat nesaprastu, ko vispār no teleskopa var gaidīt.
Vēl tika pieņemts, ka es nevaru iegādāties 600e teleskopu. Kāpēc ne? Es varu. Tas nebūtu mazs pirkums, bet, ja es izlemtu, ka to ļoti gribu, es tādu nopirktu. Vai es izklausos pēc cilvēka, kam tas ir nesasniedzams sapnis? Kāpēc? Es nebūt neesmu trūcīga, kāpēc es tāda izklausos? Jo es par humpalām runāju? Es velku humpalas, jo es atbalstu lietu lietošanu, ārā nemešanu, un tāpēc, lai pirktu teleskopu. Nevis tāpēc, ka es nevaru atļauties, bet tāpēc, ka es gribu pirkt citas lietas, ieguldīt piedzīvojumos, jo teleskops - tas nav tāds vienreizējs pirkums, tas ir piedzīvojums. Jā, arī tāds pa 300e. Ar tādu, piemēram, var smuki redzēt Mēness krāterus. Es zinu, ka es ar viņu neredzēšu nez kādus brīnumus, kāpēc uzskata, ka es to iedomājos?
Es neesmu emocionāli stabila, to es atzīstu, bet es neesmu stulba, neadekvāta, nespējīga pieauguša cilvēka līmenī izdarīt lēmumus.
Nu bet tiešām, kāpēc dažiem liekas, ka tā ir?