tethys_

Radošās mokas nu ir kļuvušas ellišķas. Visu laiku rakstu, nespēju atrauties, nespēju aiziet gulēt, paēst, padzerties, izdarīt visādus darbus, izdarīt jebko. Viss iekrājas, nekas nenotiek. Jātaisās būtu tagad uz visādām lietām, bet man tad vajadzētu ar kaut kādu mentālo ķeksi izraut kādu smadzeņu gabalu ārā uz brīdī. Nu tak nekādi, nu nekādi nevaru pievērst kaut kam citam domas. Visu laiku lepardi ar netīrās veļas bāšanu krāsnī un netīra maisiņa likšanu ledusskapī. Mēģinu atcerēties, kas man rīt bija jādara, un viss, kas nāk prātā, ir šizeta pavērsieni.
Patiesībā tas ir vienīgais stāvoklis, kādā es arī gribētu dzīvot, bet man nav īsti tādu iespēju. Dzīve vienmēr nosit uz leju. Gribētos izbaudīt šos brīžus dziļāk, bet to ir tik grūti apvienot ar normālu dzīvi.