tethys_

Sakiet vēl, ka kaķi ir stulbi un viņiem neko nevar iemācīt. Un kā vēl var. Es viņiem spēju pilnībā pateikt, ko es vēlos, lai viņi dara. Ne vienmēr viņi to vēlas, protams. Tomēr es, stāvot divu metru attālumā, varu ar ķermeņa valodu vien panākt, ka mans melnais runcītis izkūst un sāk murrāt un murkāties ar vēderu uz augšu.
Atkal viens cilvēks brīnījās par to vien, ka mans kaķis klausa, kad saku "nē, nelien virsū viņai, nedrīkst".
Mani kaķi saprot un bieži arī izvēlas klausīt kā esmu izskaitījusi apmēram 15 komandas. Apmēram saku tāpēc, ka pāris ir ar līdzīgu nozīmi un grūti atdalīt, kura ir viena un tā pati divos veidos un kur ir tomēr atšķirība.
Kaķi vienkārši neklausa kā roboti. Par gudriem suņiem sauc tos, kas klausa pilnīgi robotiski. Kaķi tādi nav. Viņi apsver, vai grib, vai ir izdevīgi un vai viņi tagad jūtas tā, ka klausīs, bet saprot viņi ideāli. Patiesībā viņi saprot vēl stipri vairāk vārdu un arī tos dažādos kontekstos. Viņi saprot, kad saka viņiem, un kad runā par viņiem. Un te nav nekādas ezotērikas un izskaistināšanas. Es varētu mierīgi to visu pierādīt.
Man tas šķiet pilnīgi normāli, bet cilvēki brīnās par to vien, ka kaķis saprot "nelien virsū".
Daudzi izturas pret kaķiem tikpat nepareizi kā pret maziem bērniem. Nevis saka verbāli, bet paņem rokās, noliek citur, ieper, savalda ar spēku, ar rokām un sētiņām nevis vārdu attur no līšanas, kur nevajag. Mani kaķi ideāli zina, ko var un ko nevar plucināt. Kad plucina to, ko var, tad plucina droši. Kad to, ko nevar, tad bēg, tikko kā mani ierauga. Kad plucina to, kas jauns, un par ko vēl nezina, tad paņem mutē un skatās uz mani. Ja saku, ka drīkst, tad turpina droši.
Kaķiem vienkārši ir jāiemāca ieklausīties vārdos, citādi viņi tiek nepievērš uzmanību. Kaķi nerunā tik verbāli kā mēs. Viņiem ir jāiemāca pats jēdziens, kas ir vārds. Tad viņi pieņem, ka tas ir tas, kā cilvēks runā, un sāk saprast.
Un jāliek klāt ķermeņa valoda. Bez tās nekas labs nebūs. Kaķi runā ar visu ķermeni.
Tāpat ir jāpanāk to, ka kaķis tevi ciena. Jāzina, kā viņam likt saprast, ka klausīšanai būs būt. Ja to visu neievēro konsekventi, nekas nesanāks. Kaķi ir egoisti un iedomīgi radījumi. Ja tu nepaņemsi kā māte aiz čupra un neuzšņāksi, nepieņems, ka ir jāklausa. Tā nav vardarbība, iznākums beigās ir izdevīgs visiem. Kaķis jūtas pasargāts, jo kaķu baros valda matriarhāts un viņi ir pieraduši klausīt mātišķām figūrām. Ja tu esi māte, tu esi gudrāka un stiprāka, tātad tev ir vērs klausīt.
Un ir ļoti jāmīl. Ir jāvelta laiks. Suns klausa, jo tāds viņš ir. Kaķis klausa, ja mīl un ciena no visas sirds.
Tā ir liela balva, ja kaķis vispār cenšas tevi saprast. Dažas komandas, kā uzbļāvienu "nost!", var iemācīt arī tāpat, bet panākt, ka kaķis no sirds grib saprast, ko tu saki, un grib tev patikt, to visu pildīdams - tas ir grūti. Tas ir atalgojums un prieks, dzīvojot ar kaķiem.