tethys_

Pirmā saskare ar slimnīcu. Nepaliku pa nakti un pat ne uz visu dienu, bet pirmo reizi nācās iet uz uzņemšanu. Pagriezu galvu un pēkšņi asa, drausmīga sāpe. Pirmā sistēma, jutos kā kiborgs. Bet es kopumā labi tiku galā. Esmu kļuvusi neticami līdzsvarota - sev, jo salīdzinot ar citiem neesmu.
Tagad ir jau labāk, bet tie kaili gan man iet uz galu. Saskāros atkal ar pilnīgi nenormālo neiroloģi, bet kopumā būs jau labi. Sāp vēl arvien, bet kļūst labāk. Tomēr pa nakti gan uznāca histērija, jo sāpēja šausmīgi, sāka spiest uz galvu un tumšoties apziņa. Ātros tā kā negribējās, pagaidīju līdz 9.00 mana ģimenes ārste sāka pieņemt, viņa nosūtīja tālāk.
Daudzi ir jau kopš bērna kājas pieraduši pie slimnīcām, bet man nav nekad bijusi tāda slimība, ne operācija, kas prasītu slimnīcu. Mani tas viss mulsina un biedē. Bet, atskaitot pilnīgi "nožņaugt gribas" neiroloģi, attieksme bija ļoti laba, par ko priecājos.