Mon, Sep. 25th, 2017, 12:27 am
[info]tethys_: Skaistums

Tehniska iemesla dēļ (meklēju konkrētu draudzenes bildi kompilācijai) paskatījos savas kāzu bildes. Es biju nereāli skaista līgava. Man nebija ne profesionāla meikapa, ne friziera, visu pati darīju, nav iemesla man tur izskatīties kaut kā īpaši citādāk nekā parasti, un es tur izskatos ļoti skaista. Nevis vienkārši labi, bet ļoti labi.
Un tā es nekad vairs neizskatīšos. Es varētu notievēt, uzkačāties, sakopt ādu un matus, un es vienalga vairs nekad tik skaista nebūšu. Tas laiks vienkārši ir garām. Es varu izskatīties labāk un sliktāk, un es varu izskatīties labi savam vecumam, bet tur vienmēr būs klāt tas, ka izskatos labi "savam vecumam".
Un man ir pilnīgs miers iekšā par to. To es sapratu brīdī, kad man no sirds apnika klausīties tajā, kā novēro manas svara izmaiņas, cildinot, ka izskatoties tievāka. Takš man pie dirsas vai es izskatos tievāka vai resnāka. Man ir savs limits, kuru es nepārkāpšu, bet man nav tās vēlmes izskatīties pēc jaunas meitenes. Es patiesībā labi jūtos tā, ka izskatos pēc sievietes, jo ar savu bērna ģīmīti un vēl joprojām perfekto sejas ādu mani tāpat uzskata par jaunāku. Sievišķīgas formas vienkārši palīdz man izskatīties pēc tā, kas es esmu - 32 gadus veca, pilnīgi pieaugusi, nobriedusi sieviete nevis jauna meitene. Un es negribu izskatīties kā jauna meitene. Ja es varētu tagad atgriezties tādā ķermenī, kāds man bija, un sākt no sākuma, es varbūt to gribētu, bet es esmu tāda, kāda esmu, un man nav bail no tā, ka es izskatos sliktāk vai vecāka, vai resnāka nekā tad, kad man bija 18.
Tas neliedz man ģērbties gotiskās drēbēs vai kruzuļainos svārkos, vienkārši es arī savas netradicionālās drēbes pielāgoju savam vecumam, un, manuprāt, ka es izskatos labi. Savam vecumam. Un vienkārši labi es vairs neizskatīšos nekad, jo pareizi ir būt jaunai, tas ir tas īstais skaistums, cita nav, un man ir ok, ka vairs tas nekad man nebūs. Varbūt tāpēc, ka jaunības skaistums ir vienkārši blakusprodukts, bez savas vērtības pašam par sevi.
Kad es skatos uz cilvēkiem, kam iepatīkas arī vecākas sievietes. Galvenais, ka "skaistas savam vecumam". Tā es skatos arī uz sevi. Un ir labi. Tikai man no malas gan mēdz atgādināt par to, ka tas, kas ar mani notiek - pirmā novecošanas stadija, kad vairs neesi "meitene", un netieši norādīt uz to, ka tas ir slikti un ar to jācīnās. Ka jāizskatās labāk. Ka esmu par resnu, velku pārāk spilgtas drēbes, ka man jau vairs nepienākas, ja nemāku "savākties".
Ejiet taču jūs ieskrieties. Esmu normāla sieviete 32 gadu vecumā, un man nav ne mazākās vēlmes šo savu vecumu padarīt sev nepatīkamāku, skrienot pēc kaut kāda nesasniedzama mērķa - mūžīgās jaunības. Ir man celulīts uz ļeškām, būs viņš man līdz nāves stundai, āda tvirtāka nekļūs. Tāda ir dzīve, un šo dzīvi es taisos baudīt tādu, kāda viņa ir.

From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: