tethys_

Man patika visas grāmatas, līdz pat Blood Canticle, kas ir aizpriekšpēdējā grāmata. Tā iznāca jau sen - 2003. gadā. Viedoklis par to ir visai viendabīgs - slikta. Līdz tam man patika katra grāmata. Kāda vairāk, kāda mazāk, bet patika visas, arī New tales of vampires. Blood canticle tika pieteikta kā pēdējā sērijā, un tā arī palika manā gaumes listē pēdējā, pēc Pandora un Memnoch the devil.
Pēc tam Raisas fani vienojās kopējā satraukumā, kad 2014. gadā pēc ilgā pārtraukuma tomēr parādījās vēl viena grāmata. Gaidas bija lielas, daži bija pilnīgi pārlaimīgi, citi - skeptiski, jo Blood Canticle lika domāt, ka autore ir zaudējusi mūsu. Es biju pie otrajiem, es biju diezgan skeptiska. Tomēr Prince Lestat man patika. Varētu to likt tieši virs minētajām trim nemīļākajām grāmatām, bet, ņemot vērā, ka tikai Blood Canticle man patiešām nepatika, tas tomēr bija jauki, pēc pārtraukuma saņemt vēl vienu grāmatu.
Tad 2016. gadā iznāca Prince Lestat and the realms of Atlantis. Es jau biju mazāk skeptiska, jo iepriekšējā man patika, bet... nu ārprāts, ārprāts. Tā grāmata ir šausmīga. Daudziem nepatika Prince Lestat, jo tā iezīmēja it kā jaunu pagriezienu, taču man patika. Citi atkal fano par abām, bet es nesaprotu. Pēdējā ir vienkārši šausmīga manā skatījumā. Nekam tur nevar izsekot līdzi, nezaudējot interesi, viss ir samocīts un neīsts, un garlaicīgs. Nu vienkārši pilnīga katastrofa.
Es nespēju tam noticēt. Blood Canticle vismaz bija lasāms. Tajā bija normālas vietas, bet šis... nu kauns, vienkārši kauns. Zinu, ka ne visiem tā liekas, bet man pašai ir skumji, cik ļoti man šī grāmata nepatika, ja citas ir tik labas. Ir cilvēki, un tādu pat ir daudz, kas atzīst tikai pirmās trīs par īstajām, tad ir tādi, kas vēl pieskaita dažas klāt, bet ne Blackwood Farm un tālākās, taču man līdz šim ir vairāk vai mazāk paticis viss, izņemot šo apkaunojumu, šo pilnīgi drausmīgo, neciešamo darbu, kas man atgādina fan fiction, jo negribas pat ticēt, ka šo murgojumu ir rakstījusi tā pati rakstniece.
Nu šausmīgi, nu tiešām traģiski.