tethys_

Esmu aizvadījusi divas dienas, kas ir liekamas pašu laimīgāko dienu sarakstā. Nevēlos tādu sarakstu reāli veidot un teikt, cik dienu šajā sarakstā ir, tātad, cik liels ir tas tops, bet pārāk daudz vēl laimīgāku dienu manā mūžā nav bijis.
Visvairāk šīs dienas izrotāja man jau sen pazīstamais, ļoti platais un apburošais smaids, un apziņa, ka aiz šī smaida slēpjas visskaistākās jūtas, kādas vien es varētu novēlēt. Pēc visiem tiem drausmīgajiem murgiem, kuri sakņojas minētās personas pagātnē, man jau bija piebaidīta paranoja līdz tādam līmenim, ka tajā vienā nelaimīgajā periodā, kad bija bailes, ka murgi būs piepildījušies, es modos nakts vidū augšā, visa slapja noraudājusies, un tādās elles šausmās, ka vairākas stundas nevar aizmigt. Kad viss nokārtojās un skaisti virzījās uz priekšu, es jau jutos mierīgāka, un aizvakar, ierodoties notikuma vietā, jau visa iekšēji staroju kā saulīte, jo jutu, ka viss būs kārtībā.
Manuprāt, ka pasākums bija daudz vārgāks nekā man būtu paticis, bet kas patīk man, tam nebija nekādas nozīmes, šajā gadījumā es vēlējos darīt visu tikai tā, kā viņi vēlas, un man šķiet, ka savu daļu es izdarīju tā, kā vajag. Redzēt, ka es varu palīdzēt padarīt šo dienu vieglāku, izdarot visu kā nākas un parūpējoties par visu, kas vien pašai ienāk prātā, ir milzīgs prieks.
Man ir ļoti žēl cilvēku, kas nemāk priecāties par citiem, nu, varbūt par bērniem, citiem radiem, bet ne par citiem cilvēkiem. Tādu cilvēku diemžēl ir ļoti daudz. Sevišķi jau nu nemācētu priecāties tādā situācijā, kādā esmu es, bet tas dzīvesveids un tas, kāda es esmu un kā veidoju un uzturu savu emocionālo pasauli, kā es saredzu savu situāciju - tas viss man ir devis tādu dvēselisku piepildījumu, ka tas viens platais, laimīgais smaids ir prieka un laimes avots arī man, un manās sajūtās pat neliekas mazāks kā konkrētajai personai, lai gan ko tur mērīt īsti nav. Dažreiz ir tik jauki sajaukt kas ir pašas un kas cita, jo uz to vienu mirkli tas ir viens un tas pats, un, lai gan pilnīga ilūzija, tomēr visskaistākā ilūzija pasaulē. Un zem tā ilūzijas ir arī kaut kas īsts un patiess, un absolūti reāls.
Vieta bija ļoti skaista, cilvēki, kā jau mēs noskaidrojām, jauki, un tas bija vienkārši skaisti, kā estētiski, kā dvēseliski.