Tas tik tā, lai ir skaidrs, ka tie, kas saņem no valsts (šeit es domāju leģitīmā formā), vispirms tai atdod. No katras prēmijas, katra ieņēmuma, katra ar savu ķermeni un gribasspēku nopelnītā centa.
Protams, ķermeņa kults mūsdienās ir pārspīlēts, bet tieši tāpat arī zinātnes un mākslas patēriņa kults ir tikpat pārspīlēts, kur nav kvalitātes, bet ir kvantitāte.
Piebilstot par sporta pedagoģjas akadēmiju - kur tad radīsies tie sporta stundu skolotāji skolās, ja ne konkrētā iestādē? Jeb ļausim bērniem un jauniešiem vienkārši baudīt zinātnes un mākslas augļus un apvelties kā pelmeņiem, kas ap gadiem 20-30 vairs nebūs spējīgi pakustināt savas pēcpuses normāli attīstīta ķermeņa virzienā? Tieši tas pats attiecas uz profesionāliem fizioterapeitiem, pie kuriem rindās stāv ne vien profesionāli sportisti, bet tie paši minētie pelmenīši.