tethys_

Nu patiešām. Milzīgā. Ktulu vismaz. Un te vēl ir plašumi, kuros maldīties.
Man tas būtu jāizdara un es gribētu to izdarīt, bet esmu pilnīgā strupceļā. Tādā absolūtā un nepārvaramā. Pārpratums pārpratuma galā, kamēr nekas vairs nesanāk un ir jau gandrīz par vēlu. Kā es no tā izkulšos, man nav ne jausmas, bet kaut kas ir jāizdara un ātri. Visi mani ģenialitātes uzplūdi ir pilnīgi izsīkuši ikdienas garlaicībā un dzīves apātijā. Kur lai atrod to pavedienu?
Meh. Nejēdzība.