tethys_

Zīlnieces novērojumi - cilvēki vēlas uzturēt augstāku dzīves līmeni nekā patiesībā var atļauties, un visiem spēkiem cīnās par to, lai gan tas viss ir palienēts un pa pusei izdomāts. Cilvēki negrib pieņemt, ka viņi patiesībā nevar un tuvākajā laikā nevarēs atļauties to visu, ko viņi uzskata par normālu un kādā situācijā viņi sevi redz.
Tad nu rodas tā sajūta, ka nekad nav naudas, vienmēr kaut kas "gadās", visu laiku ir problēmas. Tāpēc, ka ir simtiem kredītu, katru mēnesi tiek izdots viss līdz smiltij, tiek uzturēti dārgi īpašumi un automašīnas, sākti vērienīgi remonti, ceļojumi un manikīrs, un viss, kas taču it kā ir tikai normāli, bet stress un problēmas nomoka cilvēku līdz slimības gultai.
Pēdējais, ko cilvēks iedomāsies, ir tas, ka vajadzētu pārdot šito šiko māju, kas prasa milzīgus līdzekļus, un ievākties jaukā, mazā mājiņā bez pretenzijām, uztaisīt normālu remontu, bez ekstrām, paēst vienkāršas, veselīgas vakariņas, un vakaru pavadīt, skatoties zvaigznēs nevis dzerot smalku martini. Jo, ja tev ir martini, tad vajag arī īpašas glāzes, un kā tu ņemsi tādu glāzi ar nemanikirētu roku, un pie manikīra vajag arī smalku kleitu, un pie smalkas kleitas arī šitā vecā mašīna nepiestāv, un kā tu liksi tādu smalku mašīnu pie šitās vecās mājas, un kā tu nebrauksi uz Parīzi katru gadu, ja tu dzīvo tik smalkā mājā, un nervi čupā, un mani kāds ir nolādējis, un man neveicas, un posts un sēras.
Cilvēki Latvijā vienkārši dzīvo pāri saviem līdzekļiem un cenšas uzturēt dzīves līmeni, kuru nevar atļauties.
Tāpēc, lūk, arī neveicas, jo veikties nevar, ja tu gribi tik daudz materiālo labumu, bet tev nav naudas, lai to droši un bez stresa realizētu. Cilvēki katru reizi izdod pēdējo, lai tikai to un šito dabūtu, un pēc tam vaino valsti, ļaunu aci un nelabvēlīgu zvaigžņu stāvokli, ka ir stresi un problēmas.
Vajag apzināties, cik tev ir, un tērēt vismaz par piektdaļu mazāk, dzīvot vismaz par piektdaļu lētākā mājā, braukt par piektdaļu nepretenciozākā mašīnā, jo tas nav nekāds lāsts, ja kādreiz sakrīt izdevumi vienā laikā, to sauc par dzīvi, un tā nav ļauna acs, ja gadās slimot - tā notiek, sevišķi ar stresainajiem, kas lec augstāk par savu ziemeļgalu.