tethys_

Vingrojot vien nevar nomest svaru, izņemot, ja vingro ļoti, ļoti daudz un uzaudzē pamatīgus muskuļus. Es to, protams, zināju, bet nu es to redzu. Tāpat ir iespējams kļūt smagākai, saglabājot to pašu vidukļa apkārtmēru.
Iepriekš es depresijas perioda dēļ biju ļoti palaidusies. Nekad visā savā mūžā nebiju tik sliktā formā, jo vienmēr esmu vismaz kaut cik, vismaz periodiski (bet ne ar lieliem pārtraukumiem) tomēr kaut cik kustējusies. Vairāk vai mazāk, bet tomēr. Taču tajā briesmīgajā periodā es tiešām biju pilnīgi palaidusies, izņemot kaut kādus vārgus mēģinājumus, kas neko lielu nedeva. Kad aizgāju pie fizioterapeites, viņa teica, ka man nevis ir vāja vēdera prese, bet nav nemaz. Pārspīlējums, protams, jo es tad nevarētu nostāvēt, bet nu traki bija.
Tagad man ir pieaudzis svars uz to pašu vidukļa apkārtmēru, bet ciskas ir kļuvušas resnākas. Zem tauciņiem ir sajūtami nu jau visai stingri muskuļi un es vairs nevaru par sevi teikt, ka būtu ļoti sliktā formā. Ne jau labā, bet arī ne briesmīgā. Progress ir vērā ņemams. Tomēr es nemaz neesmu tievāka. Mana figūra ir kļuvusi vijīgāka un ne tik izplūdusi, bet ne tievāka.
Ir lielas ļaužu masas, kas domā, ka ar sportošanu vien var uzreiz zaudēt daudz svara, tāpat ka apaļīga sieviete nevar būt labā fiziskajā formā, ka visi apaļīgie cilvēki ir ļoti vāji un nespēcīgi, ar mazu muskuļu masu. To vairāk uz sievietēm, jo visi taču redzam spēkavīrus, smagsvaru cilātājus un citus vīriešus, kam ir gan liels vēders ar tauku kārtu, gan arī iespaidīgi muskuļi. Sievietēm ir tieši tāpat. Labā fiziskajā formā var būt arī apaļīga sieviete, jo tas ir viens no muļķīgākajiem mītiem, par kuru man vienmēr nāk smiekli, ka tauki pārvēršas muskuļos. Tauku un muskuļu audi ir pilnīgi divas dažādas lietas un nekad viens otrā nepārvēršas. Tas liekas tik absurdi, ka vēl ir cilvēki, kas tā domā.
Zem tauku kārtiņas var būt arī visai spēcīgi muskuļi. Kā vīriešiem, tā sievietēm. Kāpēc es te vingroju un ņemos - tas nebija lai zaudētu svaru. Es zinu, ka man garšo ēst un es ēdīšu, un visticamāk vairs nekad nebūšu tieva. Tas bija veselības dēļ - imunitātei, sirdij, labai stājai, lai spranda un pleci nesāp utt. Un to es arī esmu dabūjusi - nu jau stipri labāku fizisko sagatavotību ar tiem pašiem tauciņiem.
Un man pie kājas, ko kāds domā. Jau agrāk esmu piedzīvojusi, ka cilvēki pret mani izturas kā pret kropli, domā, ka es nevaru pa trepēm uzkāpt un nevaru iet garās pastaigās, jo neesmu tieva. Es saprotu, ja tā domā par izteikti resniem cilvēkiem, bet es ar savu augšpusē un viduklī M un plato gurnu un milzīgās pakaļas dēļ apakšpusē L izmēru varu būt arī ļoti labā formā. Ne man tas traucē staigāt, ne pieliekties, ne atliekties, ne sportot, neko. Patiesībā, ja es tagad labi notievētu, gan jau man būtu neliels veļas dēlis, jo presi es trenēju ļoti pastiprināti līdz tam, ka svilst un katru dienu. Citus vingrojumus vismaz katru otro dienu, atskaitot tad, ja esmu visu dienu pavadījusi pa dārzu un pārmocījusies līdz nejēgai, bet tas tāpat ir treniņš, lai gan ne tas visaptverošākais.
Tas ir skumji, ka cilvēkiem vēl arvien ir tik nejēdzīgi uzskati par veselību, sportu un tievēšanu. Protams, ka apaļīgs cilvēks nesasniegs pasaules rekordu, bet ne jau tāpēc mēs uzreiz esam kaut kādi kropļi, kas savu pakaļu nevaram pacelt. Un tauki patiešām nepārvēršas muskuļos, lai cik tu vingrotu.