tethys_

Nedaudz vēl par šo recenziju. Vīrs man šodien jautāja kaut ko par "recenziju", un tā man jau bija izskrējusi no prāta. Iedomājos, ka viņš runā par manu Etsy recenziju, kas šorīt varēja pienākt negatīva, jo kaut kādas ne manas kļūdas dēļ cilvēkam bija par pasta izdevumiem noskaitījušies lieki 15$ un viņš vēlējās vainot mani.
Tātad, kāpēc šo recenziju, kurā pilnīgi iespējams ir kāds patiesības grauds, es neņemu nopietni un nemaz netaisos kaut ko no tās mācīties, jo neuztveru par konstruktīvu kritiku.

1. Tā sākas ar uzbraucienu nicīgā un pazemojošā tonī Pašizdotiem darbiem un nāk no izdevējas puses, kas neatstāj profesionālu iespaidu.
2. Rakstā vērojams aizspriedumaina cilvēka tonis. Piemēri - par nimfomāni nosaukta sieviete, kurai ir viens konkrēts vīrietis, ar kuru viņa tiekas 2x nedēļā, un viņa vēl skaidri saka, ka viņai ar to pietiek un citu nav. Kad viņš viņu neglītā veidā pamet, viņa aiz bēdām piedzeras un pārguļ ar svešu vīrieti, bet tas ir uzsvērti rets gadījums. Jā, īsta nimfomāne.
3. Vērojama homofobija, nespēja iedziļināties šādu cilvēku iekšējā pasaulē. Tiek teikts, ka stāsts ir par "eksperimentēšanu ar alternatīvu seksualitāti", kas pilnā apmērā norāda, ka persona nav spējīga izprast LGBT personu problēmas. Aleksandram tas nav pilnīgi nekāds eksperiments, bet skaudra realitāte, kurā viņš saprot, ka ir iemīlējies vīrietī un piedzīvo visas iekšējās mokas, kādas tādos gadījumos diemžēl sabiedrības stulbuma dēļ šādi cilvēki mēdz piedzīvot. Nav runa par eksperimentēšanu, bet dziļu cilvēka pārdzīvojumu saistībā ar viņa identitāti. Nav iespējams, ka ir domāts cits tēls, jo citiem tēliem nav nekādu ne eksperimentu, ne pārdomu nav, viņi zina, kas ir un kas nav.
4. Cilvēks uzskata, ka stāsts ir par emo un pieraksta šo subkultūru gan Aleksandram, kurš stāstā atklāti par to ņirgājas, gan Randai, kurai vispār nav ne vismazākā sakara ar to, ir tiešā tekstā teikts, ka viņa ģērbjas hipiju drēbēs un iesmīkņā par emo mūziku. Tas un vēl citi līdzīgi izteikumi man liek domāt, ka persona grāmatu ir labākajā gadījumā lasījusi kā saka "pa diaognāli" vai pat vispār tikai pāršķirstījusi, kas nedod pamatu izteikties.
5. Rakstā ir pārspīlējumi un pat pilnīgi greizi izteikumi par faktiem. Piemēram, apgalvojums, ka Randa ir sportiste, kas nekur nav teikts. Kas ir teikts, ir tas, ka viņa no rītiem vingro un vispār uztur sevi labā formā, kas nenozīmē būšanu sportistei. Tomēr kritiķei nu tik ļoti gribas iedzelt, ka, lai paspilgtinātu to, cik ļoti pārspīlēts un nereāls ir Randas tēls, ir teikts, ka viņa ir reizē vegāne, klavierspēlētāja, gleznotāja un sportiste. Nē, tas nav nereāli, es esmu sevi uzturējusi labā fiziskajā formā, spēlējusi klavieres un reizē gleznojusi pati, tiesa, esot tikai veģetāriete. Nekur nav teikts, ka Randa to visu dara profesionāli vai pat ne ļoti labi. Tas, ka viņa patērē galoniem alkohola sākas tikai milzīgu pārdzīvojumu rezultātā, pirms tam viņa alkoholu lieto kopā tikai ar "nimfomāni", kuru satiek reizi mēnesī, un tā ir viena vīna glāze.
Tas viss rada tik ļoti nepārliecinošas kritikas sajūtu, ka es no sirds ceru, ka viņa darbu tiešām ir tikai šķirstījusi, citādāk jāsāk jautāt, vai viņa ir spējīga savilkt kopā kaut kādus faktus.
Tas, ka darba otrā puse ir par haotisku vai tas, ka dialogi ir par garu - es tādām lietām varētu piekrist, jo no sirds neuzskatu, ka darbs ir ideāls, bet tās ar aizvērtām acīm redzamās tendences norakt un iedzelt, neskatoties, vai teiktais atbilst faktiem, pārspīlēt, paspilgtināt un parādīt no negatīvās puses, pusi faktu piedzejojot klāt - tas viss man liek vienīgi pabrīnīties par bezkaunības līmeni.
Patiesībā pietiek vien ar puritānismu un homofobiju (kuru, protams, gan jau skaļi noliegtu, bet kura ir kā uz delnas nolasāma, piemēram, uzverot, ka darbā ir GEJU sekss uz skatuves, jā, jā, nevis sekss, bet tieši... brrr... geju sekss). Ja cilvēks ir puritānisks un homofobisks, viņš nevar adekvāti kritizēt, objektīvi un konstruktīvi kritizēt darbu, kas veltīts LGBT tēliem un vismaz vienā šķautnē pārstāv erotikas žanru. Tur nekad mūžā nekas labs neiznāks.
Kad man pateica, ka būs ļoti slikta, kritiska atsauksme, es pie sevis noskurinājos, iedomājoties, ka man tas kodīs kaulā. Bija arī negatīvais, kāpēc jau sākumā negaidīju, ka tā būs ļoti konstruktīva, jo zinu, ka kritiķei patīk, piemēram, tādi darbi kā "Nepabeigtais skūpsts", kas ir pilnīgi skaidrs Krēslas rimeiks vai katrā ziņā kaut kas ļoti līdzīgs, un patika mana stulbā, stereotipiskā grāmatiņa, ko uzrakstīju pirms 10 gadiem, un kuru man kauns kādam būtu tagad dot. Par tīņu meitenīti, kas izrādās izredzētā un pasaules glābēja, un vēl viņai ir balts pūķis... :D Tagad es pati iesmeju par šo darbiņu.
Tomēr kaut ko tik ļoti nekonstruktīvu un tendenciozu es negaidīju. Nu tak no sirds cerēju sagaidīt kaut ko tādu, no kā varētu kaut ko pasmelties, jo visi vienmēr saka - mācies, no kā vien vari. Būtu gribējusi, bet šis ir vienkārši stulbs joks.
Es pilnīgi varu pieņemt, ka mana grāmata nepatīk. Tā nav jāsalīdzina ar Krēslu vai 50 nokrāsām, jo es jau to rakstot zināju, ka tā patiktu labi ja 5% latviešu lasītāju, ticamāk, ka vēl mazāk. Es to zināju, ka tā ir specifiska grāmata un daudziem nepatiks, bet šādus komentārus, kas ir vienkārši absurdi, es vērā netaisos ņemt.