tethys_

Dodiet man šoreiz vārdu tikko uztaisītam latviešu cilmes vampīram. Ap 30. Rakstnieks. Galva pilna konstrukciju un māksliniecisku ideju, bet dzīvo ļoti vienkārši, nokrauj galdu ar kafijas krūzītēm, pusgadu nemaina gultasveļu. Ārēji ne ar ko neizceļas, ne smuks, ne nesmuks, vidēja auguma, slaids, nedaudz sakumpis, zilas acis, vidēji brūni mati, īsi apgriezti, mēdz aizaudzēt seju. Visu dzīvē uztver kā faktu, ne ar ko īpaši necīnās, neko negrib panākt, bet tikko kā iestājas māksla, tā ir tāds lidojums, ka maz neliekas, bet vairāk tāpēc, lai aprakstītu, lai konspektētu vērojumus un parādītu tos no vienas un otras puses, bet ne lai kādu ar savu mākslu uz kaut ko vedinātu. Noslēgts, bet labs sarunu biedrs, ir tik labs vērotājs, ka spēj pielāgoties, ja grib, bet, ja negrib, tad atšuj tā, it kā neticētu, ka kādu spēj sāpināt, pašu sāpināt nekas īpaši nesāpina, jo visu vēro no malas. Vienīgais, ko grib no cilvēkiem - lai saprot kaut ko no tā, ko viņš raksta, ja kāds liekas saprotam, tad uzreiz tam cilvēkam ir daudz plusiņu un tad viņš var pat būt samērā labs draugs un interesēties pretim, bet tikai tik ilgi, kamēr izrāda interesi par viņa darbiem. Ja no sākuma liek domāt, ka saprot viņa dižo mākslu, bet pēc tam pamet vai kādu lietu galīgi nesaprot, tad gan var kļūt ļaundabīgs pret nežēlastībā kritušu draugu.
*
Nu nenāk man nekas pietiekami labs prātā. Ir vārdi, kas varētu būt labi, nav tik traki, kā toreiz ar Viktoru, vismaz ir pieņemami varianti, bet līdz galam nav.