Un tomēr cik nežēlīgi man viņu pietrūkt. Cik ļoti es gribētu, lai viņi mani mīl. Citādāki, citādāk domājoši, kaut kādā ziņā man nesaprotami, pat nosodāmi. Un tomēr. Pietrūkst visu kā viena. Ok, nē, divu nepietrūkst, bet visi pārējie...
Un kad dzīve negribot saved kopā ar kādu no pagātnes, ar kādu, kas nav uzskatījis, ka esmu pietiekami laba, kas ir atraidījis un sāpinājis, tad negribas vairs neko, neko, neko, kā tikai saldu vientulību.