tethys_

Vienmēr mana depresija ir bijusi tāda, ka ja nu man būtu tas un tas, un ja nu būtu tā un tā, tad viņa mazinātos. Un nevajag gudri dirst, ka laime ir tikai iekšās. Kad es to "ja" esmu dabūjusi, tad depresija ir aizgājusi pastaigāties pat dažreiz uz ilgu laiku, pat gados mērāmu.
Taču tagad... nav tādu "ja". Ir tikai viena tumši pelēka līnija un visādi "ja" un "kad" kļūs vēl sliktāk.
*
Nevaru apslāpēt sajūtu, ka mēs vairs netiksimies. Nekad.