Bija īsts, mhm. Tā nu ir pieredze, par kuru es priecājos. Kaut vai par spēšanu dalīties iekšējā pasaulē, kādu laiku ļaujot tām pārklāties. Tā bija dīvaina sajūta.
Gēni, televizora trūkums, grāmattārpisms, mamma hipijs/rokeris, naudas trūkums, garšīga ēdiena trūkums, draugu trūkums.. Daudzi faktori.
Hmm. Varētu sameklēt kādu, kurš dzīvojis vismaz materiālajos apstākļos tādos līdzīgos un papētīt viņa iztēli. Pagaidām man nav izdevies atrast nevienu, kuram bērnībā nebija televizora. Kā man tādi bagātu vecāku bērni par draugiem uzradušies nez.